Patlaban nav precīzu datu par to, cik daudz atkritumu saražo saules enerģijas industrija. Taču pētnieki brīdina, ka ļaunākais ir tikai priekšā.
"Lielākā daļa saules paneļu tika uzstādīti vien pēdējās desmitgades laikā. Šie paneļi kalpo 15, 20 vai 25 gadus. Tātad, problēma tuvojas. Pēc mūsu aprēķiniem, līdz 2050. gadam mums būs 1500 kilotonnu nolietotu saules paneļu," stāstīja Grifita universitātes profesors Rodnijs Stjuarts.
Austrālijā nav likumu, kas regulētu nolietotu saules paneļu utilizāciju. Visā valstī ar to nodarbojas tikai viena rūpnīca Adelaidā. Tā savāc vecus saules paneļus par maksu, turklāt nepieņem tādus, kas uzskatāmi par vistoksiskākajiem.
"Mūsuprāt, tas tika palaists garām jau no paša sākuma, es teiktu, jau instalācijas stadijā," sacīja saules paneļu pārstrādātājs Klaivs Flemings.
"Patlaban nav nekāda stimula, lai kāds pārstrādātu saules paneļus. Varbūt vajadzīgs regulējums, kas iekļautu utilizācijas izmaksas paneļu pārdošanas cenā," norādīja Stjuarts.
Nozares speciālisti cer, ka Austrālijas valdība atradīs risinājumu šai problēmai, vēl pirms atjaunojamā enerģija pārlieku liela kaitīgu atkritumu daudzuma dēļ zaudēs savu labo slavu.