Ķepa uz sirds

Katrīna Gupalo un Andrejs Osokins ciemoe pie Ķirbīša

Ķepa uz sirds

Puikas laimīgais stāsts

Zivs Robis

Astronautzivs Robis - «terorists», kas nebeidz pārsteigt saimniekus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Zivis netiek uzskatītas par dzīvnieku pasaules intelektuāļiem. Taču astronauts ('Astronotus ocellatus') Robis ir pavisam citādāks. Viņš savus saimniekus nebeidz pārsteigt.

Pirmais pārsteigums, ko sagādāja Robis, bija viņa izmērs. Lai gan zooveikalā tika apgalvots, ka Robis neaugs liels, pāris gadu laikā viņš aizņēma visu akvāriju un izspieda no tā pārējās zivis.

Kad Robis bija ieguvis absolūtu varu akvārijā, viņš sāka terorizēt saimniekus. Robis pieprasa, lai kāds vienmēr būtu mājās, viņa acu priekšā. “Tad, kad tu aizbrauc prom uz laukiem un neesi visu dienu mājās, tad viņš sāk trakot, (..) viņam vajag cilvēka klātbūtni,” stāsta saimniece Solveiga Žvirble.

Saimniekiem atstāt Robi vienu mājās ir bail. “Viņš tā ņemas pa to akvāriju, ka var sabojāt visus aparātus un līdz ar to var nepienākt skābeklis. Viņš kļūst par puspašnāvnieku,” klāsta Žvirble.

Robis mainījis arī savus ēšanas paradumus. Viņš atsakās ēst saimnieku pirktās zivju granulas, brāķē arī tārpus un citu gaļu, pieprasa tikai un vienīgi doktordesu, kuru reiz pagaršoja nejaušības pēc. “Tā desa man šķita ne sevišķi svaiga, (..) es domāju, ka iedošu kādu gabaliņu,” stāsta Žvirble.

Ja noteiktajā laikā Robis savu doktordesu nedabū, viņš kļūst agresīvs un lec akvārija sienā.

Robja pēdējais untums ir vēl pārsteidzošāks. Viņš saimniekiem ir noteicis savdabīgu dreskodu, Solveigas vīrs Eduards nedrīkst nēsāt garās bikses. Robis vasarā bija pieradis, ka Eduards ir šortos, tāpēc garajās biksēs saimnieku nepazina.

Ja saimnieki brauc projām, Robis saskumst un no kaimiņa neēd pat iemīļoto doktordesu.

Saimnieki gribētu, lai Robja uzvedības īpatnības izskaidrotu kāds eksperts.

Rīgas zoodārza speciālists Māris Lielkalns pēc visu apstākļu noskaidrošanas secina, ka Robis nav gigants, bet normāla izmēra astronauts. Lielāks viņš vairs neaugs. Tas, ka viņš uzbrucis saviem sugas brāļiem, ir absolūti normāli. “Šīs zivis ir plēsēji, kas ēd dzīvas radības. Ja teritorija ir tik liela, cik tā ir, tad viņas konkurē savā starpā. Ja šī zivs ir dzīva, tad tā izrādījusies stiprāka un ņiprāka par citām,” skaidro Lielkalns.

Arī tas, ka Robis atpazīst saimniekus un pret viņiem izturas draudzīgāk nekā pret svešiem, nav pārsteigums. Tas izskaidro arī Robja nepatiku pret saimnieka garajām biksēm. Tā kā saimnieki Robim asociējas ar vienīgo barības ieguves veidu, ir tikai loģiski, ka viņš satraucas, ja tos vairs neredz. Lielkalnam ir arī skaidrojums, kāpēc Robis neēd iemīļoto doktordesu, ja to dod kaimiņš. Tas gan nav saistīts ar skumjām pēc īstajiem saimniekiem, bet piesardzību un bailēm.

Doktordesa gan nav labākais ēdiens, un no tās Robi vajadzētu atradināt. “Iedod doktordesas gabalu un tad īstu gaļu. Izskatās, ka tur barības vispār ir nedaudz par maz,” norāda Lielkalns.

Robja dabiskā barība būtu piecas lobītas garneles dienā. Garneles Latvijā ir padārgas, tāpēc var izmantot liesu liellopa gaļu, sliekas, kukaiņus.

Arī saimnieku bažas par akvārija izmēriem ir pamatotas.

Tā kā kopumā var teikt, ka Robja saimnieku terorizēšanas iemesli ir atklāti. Robis uzvedās tā, kā viņam to liek darīt viņa zivs loģika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti