Ar sēņotājiem mežos konkurē peles, vāveres un citi kustoņi

Latvijas vasarai sliecoties uz beigām, mežos palielinās gan sēņu daudzums, gan to dažādība. Vienlaikus dienu no dienas mežos pieaug sēņotāju skaits. Taču viņiem ir konkurenti, jo sēnes ēd ne vien cilvēki, bet arī dzīvnieki – daudzum daudzu sugu dzīvnieki. Daudzus no tiem ar neapbruņotu aci nevar saskatīt.

Ar sēnēm barojas mīkstmieši. Īpaši kāri uz tām ir kailgliemeži. Sēņu augļķermeņos robus bieži vien izgrauž arī dažu sugu pieaugušās vaboles, piemēram, bambali. Tāpat panašķoties ar sēnēm mēdz zīdītāji, pirmkārt, grauzēji, visbiežāk peļveidīgie, vāveres.  

Tomēr negausīgākie dzīvnieku valsti pārstāvošie sēņēdāji ir tie kukaiņu kāpuri, kuri sēņu augļķermeņos rod sev gan dāsnu barotni, gan ērtu mitekli.

Kāpuri, nevis tārpi

Katram cilvēkam sēņotājam tā ne reizi vien gadījies: nogriezis glītu, ārēji veselu beku, viņš ierauga, ka tā pilna ar nelieliem dzīvnieciņiem? Tautā šos kustoņus parasti sauc par „sēņu tārpiem”. Patiesībā šie „tārpi” nemaz nav tārpi. Par „sēņu tārpiem” aplam tiek dēvēti nule pieminētie kukaiņu kāpuri. Kā kāpuri sēnēs rodas? Izšķiļas no pieaugušo kukaiņu sēnēs iedētajām oliņām.

Kamēr sēnēs esošie insektu bērni vēl atrodas oliņas stadijā vai ir pavisam nesen izšķīlušies, daudzus no viņiem ar neapbruņotu aci grūti ieraudzīt. Daļa kukaiņu sugu šauri specializējušās uz noteiktām sēņu sugām. Ir arī mazizvēlīgas sugas, kuru atvases vienlīdz labi jūtas dažādās sēnēs.

Ļoti bieži vienā un tajā pašā sēnes augļķermenī vienlaicīgi mīt vairāku sugu kukaiņu jaunā paaudze.

Daudzi kukaiņi nemaz nevar attīstīties, kāpura stadijā neizejot caur sēnēm.

Piemēram, atbilstoši nosaukumam sēnēs aizrit visu sēņodiņu bērnība jeb kāpura stadija.

Kopumā dažādās Latvijas sēnēs mājo simtiem sugu insektu kāpuri, pirmkārt, divspārņu (odiņu, odu, mušiņu, mušu) pēcnācēji. Sēnes reizēm nesmādē dažu vaboļu (sprakšķu, īsspārņu) kāpuri.

Arī citu kukaiņu jaunā paaudze mēdz dzīvot sēnēs – tie ir gaļēdāji kukaiņu kāpuri, kuri pārtiek no sēņēdājiem kukaiņu kāpuriem, konkrēti, dažu sugu jātnieciņu un māņjātnieciņu mātītes iedēj savas oliņas sēnēs mītošu divspārņu kāpuros, padarot divspārņu bērnus par savu atvašu barotavām.

Aplams ir izplatītais uzskats, ka kukaiņu kāpuri nedzīvo indīgajās sēnēs. Sēņodiņu kāpuri atrasti pat mušmirēs, tostarp, zaļajā un bālajā mušmirē, kas ir bīstami toksiskas cilvēkiem.

Toties gailenēs kukaiņu kāpurus atrast parasti nav viegli arī tad, kad tie tiek mērķtiecīgi meklēti. Ja izdodas kādu ieraudzīt, tā ir īpaša veiksme! Kāpēc gailenēs nedzīvo „tārpi”? Tāpēc, ka gailenēs lielākā koncentrācijā nekā citās sēnēs atrodas ferments hitināze, kas šķeļ insektu ķermeņa apvalku (ārējo skeletu jeb „čaulu”) veidojošo vielu – hitīnu. Teju visiem sēnēs mītošajiem kukaiņu kāpuriem hitīna apvalks ir relatīvi plāns, – nokļūstot koncentrētas hitināzes ietekmē, tas sadalās.

Kāpēc sēnēm vajag kāpurus?

Vienīgie gailenēs retumis atrodamie „tārpi” ir garie, druknie, dzeltenie, cietie „drātstārpi” –  vaboļu sprakšķu kāpuri, kuru salīdzinoši biezais apvalks spēj veiksmīgi pretoties fermentam hitināzei.

Sēnēm kukaiņu kāpuri parasti nekaitē, gluži pretēji – viņi tām nepieciešami.

Kāpuru izmitināšana un izbarošana - viens no sēņu paņēmieniem sporu izplatīšanā. Izaugušie kāpuri turpina savu attīstību zemē, bet sēņu sporas, kas iziet cauri viņu gremošanas sistēmai, ir saglabājušas dzīvotspēju.

No sēnēm, starp citu, pārtiek arī nematodes - īsti tārpi (velteniskie tārpi - cērmju un spalīšu radinieki), nevis kukaiņu kāpuri. Vairākums sēnēs mītošo nematožu ir pavisam nelieli dzīvnieciņi – ieraugāmi tikai ar palielinošu ierīču palīdzību. Tie ir mazi, bet to nav maz.

Kā kopā ar sēnēm apēst mazāk kustoņu?

Kā nojaušat, mielojoties ar sēnēm, ne viens vien cilvēks neapzināti apēd tūkstošiem kukaiņu oliņu, kāpuriņu un tārpiņu. Ja nevēlaties būt aktīvi sēņēdāju dzīvnieku ēdāji, ievērojiet sēņotāju pamatlikumu: labāk mazāk, bet labākas. Neņemiet acīm redzami kāpurainās sēnes, atstājiet tās mežā vaislai! Vāciet tikai jaunas sēnes, neaiztieciet pāraugušās, kurās bezmaz vienmēr mājo kaut kādi dzīvnieciņi!

Ja tomēr grozā ir trāpījušās kāpuru nedaudz apdzīvotas sēnes, kā no „tārpiem” atbrīvoties? Vispirms, protams, izgrieziet redzami bojātās vietas. Ja šķiet, ka ar to nepietiek, izmantojiet kādu no klasiskajiem paņēmieniem. Populārākais no tiem: sagrieziet katru aizdomīgo sēni divās trīs daļās un uz pāris stundām iemērciet sālsūdenī. Ja nebūsiet kļūdījies ar sāls koncentrāciju, kukaiņu bērni pametīs savas nesenās mājvietas un pēc tam beigti peldēs šķīdumā. Jums būs mazliet sālītas sēnes bez kāpuriem. Lai nepanāktu cerētajam pretēju efektu, centieties nepārspīlēt ar sāls devu, jo pārsātinātā šķīdumā kāpuri nomirs, nepaguvuši pamest sēnes.

Otrs vispāratzīts „tārpu” padzīšanas paņēmiens ir temperatūras paaugstināšana: pietuviniet rupji sagrieztas sēnes karstai krāsnij un gaidiet. Glābjoties no strauja temperatūras kāpuma provocētas izžūšanas, kāpuri pakāpeniski pametīs sēnes.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti