Aculiecinieks: Neredzamais, nejūtamais un bīstamais kaimiņš – radons

Latvijā līdz šim nav veikti nekādi visaptveroši mērījumi par radona klātbūtni mūsu ikdienā un cik lielu kaitējumu šī gāze rada uz Latvijā dzīvojošo veselību. Šo gāzi, kas ir smagāka par gaisu, cilvēks neredz un arī nejūt, jo tai nav ne smaržas, ne smakas. Latvijas problēma varētu būt radona gāzes pārāk liela koncentrācija telpās, lēš eksperti.

"'Radons ir smaga gāze, kas ir aptuveni septiņas reizes smagāka par gaisu. To drīzāk var salīdzināt ar  ūdeni. Tā atrodas visu laiku pie grīdas apakšā. Ja ēkās ir plaisas, tad, gāzei ienākot telpās, tā tur paliek. Tāpat kā ielejot ūdeni vannā. Un viņš paliek.. rada kaitējumu veselībai," stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors Jānis Zvirgzds.

Pasaules veselības organizācija (PVO) norāda  – radons veicina saslimšanu ar plaušu vēzi. Tas ir viens no izplatītākajiem audzējiem pasaulē. Arī Latvijā katru gadu ar plaušu vēzi saslimst ap 1000 cilvēku. Latvijā nav pētījumu par to, vai pastāv sakarība starp radona koncentrāciju apdzīvotā vietā un augstu mirstību.

"Mēs Latvijā neesam samērījuši, cik tas mums ir kaitīgi. Gāze vairāk ir kā spoks - neredzama, bez smaržas. Cilvēks pats neko nevar konstatēt," norāda RTU asociētais profesors.

Latvija - baltais plankums ES

Latvija joprojām ir balts plankums Eiropas Vides aģentūras kartē, kas rāda, kāda ir radona koncentrācija katrā valstī. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā Savienībā (ES), kas joprojām nav veikusi visaptverošu radona monitoringu.

"Iepriekš tā nebija obligāta prasība. Katra valsts to varēja darīt vai nedarīt. Ņemot vērā arī ekonomiskā krīzi, kas notika 2008.-2009.gadā, šie pētījumi tikai tagad veikti," stāsta Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.

Viņa atklāj, ka Latvijā pētījumi veikti deviņdesmitajos gados, taču to rezultāti nav tādā formātā, lai iesniegtu ES.

"Nav koordinātes, nav apdzīvotas vietas konkrētas norādītas. Ir vidējās vērtības. ES ir pieņemta jauna direktīva, kas pievērš uzmanību dabiskajiem nukleīdiem, un viens no tiem ir radons. Valstīm ir jāizstrādā rīcības plāns un, lai to izdarītu, ir jāsaprot, kāda ir situācija - esam vai neesam riska zonā.

Ziemeļigaunija ir tumšākā krāsā, bet Lietuvā tomēr redzam, ka tā krāsa ir gaišāka. Mēs varētu būt kaut kur pa vidu," lēsa Radiācijas drošības centra vadītāja.

Dažviet konstatēta bīstama koncentrācija

Pirmie radona mērījumi Latvijā veikti pirms vairāk nekā 20 gadiem. Zviedru speciālisti mērīja tikai dažos Latvijas rajonos un secināja - atsevišķās vietās radona koncentrācija var būt bīstama.

Lielāks līmenis fiksēts gar abiem Daugavas krastiem, kur gultnes dolomītā ir plaisas un seismisko lūzumu vietas. Ķekavā, Katlakalnā, Ogres apkārtnē. Arī Mārupē, Berģos, Vecumnieku un Aizkraukles novadā.

"Iepriekš noteiktie dati ir noteikti ar iepriekšējām zinātniskajām metodēm.

Pašlaik tehnoloģijas ir attīstījušās un ir jaunākas iekārtas un precīzāki mērījumi, ar kuriem var uzzināt precīzāk gāzes izplatību," stāsta RTU asociētais profesors.

Spriežot pēc, piemēram, vecajām zemes sastāva kartēm, potenciālās vietas, kur gāze varētu iznākt virszemē, ir Daugavpils un Rēzeknes apkaime, arī Kurzemes vidiene. "Tas viss ir tikai modelis, kas būs jāpārbauda ar reāliem mērījumiem," norāda Zvirgzds, piebilstot – šādus mērījumus veikušas atsevišķas mājsaimniecības Talsu, Rīgas un Siguldas apkaimē.

Ministru kabineta noteikumi nosaka  – radona gāzes pieļaujamā norma telpās ir 200 bekereli uz kvadrātmetru, jaunbūvēs  – 100 bekereli.

Pamatā pagrabu "iemītnieks"

"Pamatā Latvijā ēkas esam būvējuši ar pagrabiem. Tā ir laba ziņa mums, jo radons, ejot cauri augsnei, pirmā vieta, kur tiek iekšā, ir pagrabs. Tas parasti nav apdzīvojams.

Pat ja radons ir pagrabā, tas tur arī paliek. Mūsu uzturēšanas tur ir īslaicīga, līdz ar to riski nav tik lieli. Bet tām mājām, kas atrodas potenciālās radona bīstamākajās zonās un kur nav pagrabs, ir tikai 1.stāva konstrukcija, tad, ņemot vērā iespējamās plaisas 1.stāva grīdā vai caurules, kas iet caur grīdu, atvērumus dažādus, tad radons var nokļūt 1.stāvā, un tas jau būtu bīstamāk," stāsta RTU Būvniecības fakultātes Būvražošanas katedras vadītājs Mārtiņš Vilnītis.

"Pirmais, ko var darīt, bet tas arī ir visdārgākais, ir noslēgt radona iekļūšanas ceļus ēkā. Tā būtu hermetizācija. Ja ir plaisas vai atvērumi, tad tos vajag hermetizēt. Ja, piemēram, ir betona grīda, tad arī tas nav necaurlaidīgs materiāls. Tad ir nepieciešama izolācijas barjera, kas vecai ēkai ir ļoti dārgi vai dažos gadījumos vispār nav realizējama. Viens no iespējamiem vieglākajiem variantiem, ko es varētu ieteikt, ir telpu ventilācija vai vēdināšana," teica Vilnītis.

Dzīve kā noslēgtā celofāna maisiņā

Daudzās mājās ir plastmasas pakešu logi, kas neļauj izplūst siltumam, bet vienlaikus arī samazina gaisa apmaiņu telpā.

"Ja mēs salīdzinām dzīvi kā noslēgtā celofāna maisiņā, kur gaiss nenāk klāt, tad tas nav veselīgi. Un, ja radons ir celofāna maisā, tad tas nekur nepazūd. Tad to var izvadīt ārā tikai ar ventilāciju," teica RTU Būvražošanas katedras vadītājs.

Radona gāzi izdala arī būvmateriāli, ka gatavoti no dabiskajiem iežiem, piemēram, granīts, marmors, betons, cements.

"Būvmateriāliem šī ietekme salīdzinoši nav liela. Riski ir lielāki, ja tie ir vulkāniskas izcelsmes būvmateriāli. Kā mēs zinām, Latvijā mēs neaizraujamies ar šādu būvmateriālu uzmantošanu telpu apdarē, piemēram," noteica Vilnītis.

"Bombardē" cilvēku no iekšpuses

Radona gāze labi šķīst ūdenī. Dzeramo ūdeni pārbauda Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) laboratorijā

"Radons ir alfa starotājs. Respektīvi, tajā brīdī, kad radons ir ārpusē, nekāda lielā ietekme uz cilvēka organismu nav,  ir tikai viņa sabrukšanas produktiem. Bet, nonākot iekšpusē, radons parāda savu īsto dabu un, tēlaini izsakoties, bombardē cilvēku no iekšpuses. Rada audu bojājumus, kas pie pietiekoši lielas intensitātes, var pāriet dažādās saslimšanās, arī onkoloģiskajās," stāsta LVĢMC laboratorijas vadošais analītiķis Andris Abramenkovs.

"Aptuveni 50% no cilvēka saņemtās dabīgās dozas nodrošina tieši radons. Tāpēc ES pēc Starptautiskās radiācijas padomes ieteikuma pārskatīja 2013.gadā drošības konvenciju un nolēma lielāku vērību pievērst tieši radonam,

jo tomēr 50% no dozas, tas ir ļoti  nopietni. Un, ja to varētu samazināt ar dažādiem pasākumiem, pastiprināt kontrolēt, tad tas būtu vienkārši lieliski," teica Abramenkovs.

Dzeramajā ūdenī normas robežās

Viņš radona mērījumus veic ceturto gadu. Gadā laboratorijā pārbauda 50-60 dzeramā ūdens paraugus. "Lielākais, ko mēs esam nomērījuši, pagaidām ir kādi  20-30 bekereli litrā pie normas 100. Tas ir krietni zem normas. Normas pārsnieguma nav. Plus mīnus Rīgā ir nedaudz vairāk, lauku perifērijās - tur ir mazāk," teica Abramenkovs.

Šogad plānots pārbaudīt radona koncentrāciju 160 dzeramā ūdens piegādes vietās. "Radons uzkrājas noslēgtās vietās. Ūdensvads, piemēram, trauku, uzpildot, tur varētu uzkrāties, bet atklātās ūdenstilpēs, kustīgās upās, tur viņš aiziet. Radona problēma tur nepastāv," skaidro Abramenkovs.

Drīzumā Radiācijas drošības centrs mērīs radona koncentrāciju 500 mājsaimniecībās, kurās izvietos detektorus, kas uzskaitīs alfa starojuma daļiņas, ko nes radona gāze. Detektorus Radiācijas drošības centram palīdzējusi iegādāties Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra. Februāra beigās iedzīvotāji varēs brīvprātīgi pieteikties VVD.

"Iedzīvotājam tiks iedots šāds maisiņš, ko atplēsīs un kas sāks skaitīt," stāstīja Šatrovska, norādot, ka detektors ir vienreiz lietojams, tas nav radioaktīvs un no tā nav jābaidās.

Dzīvojamās mājās detektors stāvēs vismaz sešus mēnešus. Pēc tam VVD to savāks un nogādās Zviedrijā, lai noskaidrotu mērījumu rezultātus. Par tiem pēc tam arī informēs konkrētās mājas īpašnieku. Mērījumi tiek prasīti arī publiskajās telpās, skolās un darba vietās, īpaši tur, kur kādas darbības notiek pagrabstāvos.

Mērījumu rezultāti varētu būt zināmi šī gada nogalē vai nākamā sākumā. Eksperti spriež, rezultāti, visticamāk, uzrādīs, ka Latvija ir minimālā riska zonā ar atsevišķām vietām, kur varētu būt paaugstināta radona koncentrācija. Tādas vietās dzīvojošiem VVD sniegs rekomendācijas, kā samazināt radona līmeni iekštelpās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt