Valsts augu aizsardzības dienesta eksperte, mikoloģe Kristīne Pāruma laboratorijā rāda kartupeļu vēzi – vienu no augu karantīnas slimībām, kuras nonākšana Latvijā radītu lielus zaudējumus videi un tautsaimniecībai kopumā. Tieši kartupeļu vēzis Latvijā iepriekš konstatēts pirms vairākiem desmitiem gadu, taču risks ir pastāvīgi augsts, jo slimību ikviens ceļotājs var ievazāt arī ar tā dēvētajiem "zaļajiem suvenīriem".
Kā izskatā augu pase?
Augu pases formāts ir vienots visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs (taisnstūra vai kvadrāta formas) un tajā ir norādīta noteikta informācija:
- Augšējā kreisajā stūrī jābūt ES karogam – kas var būt krāsainā vai melnbaltā drukā, ar baltām zvaigznēm uz melna fona vai otrādi.
-
Augšējā labajā stūrī jābūt vārdiem "Augu pase", tiem jābūt norādītiem vienā no ES nacionālajām valodām un angļu valodā un atdalītiem ar slīpsvītru.
Burtu apzīmējums:
A – augu sugas botāniskais nosaukums
B – augu pases izdošanas valsts un reģistrācijas numurs Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā
C - izsekojamības kods (partijas Nr.)
D – augu izcelsmes valsts
"Svarīgi izvēlēties šķirni, kādu audzēt. Piemēram, šonedēļ saņēmām ziņu, ka Nīderlandē un Vācijā atkal ir konstatēti perēkļi kartupeļu vēzim. Tas ir tāpēc, ka no senākiem laikiem šīs sēnes sporangiji ir saglabājušies augsnē un kartupeļu audzētāji stāda arī ieņēmīgas šķirnes, un šī slimība atkal sevi parāda," skaidroja Pāruma.
Vaicāta, vai Latvijā kāds var ievest no šādas saimniecības slimu kartupeli, speciāliste atzina: "Jā, visticamāk, ka tā arī var notikt."
Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā tiek testēti paraugi uz dažādiem organismiem, tādiem kā baktērijas, vīrusi, kukaiņi vai sēnes. Laboratorijas vadītāja Gunita Bokuma norādīja, ka
bīstamas augu slimības iedzīvotāji var ievest arī ar čiekuriem, kādu krāšņu tomātu, bonzai kociņu vai citu dekoratīvu augu, tādēļ aicina šos suvenīrus nevest uz Latviju.
"Mums patīk ceļot uz siltām zemēm, pagarināt vasaru. Raksturīgi ir tas, ka siltajās zemēs karantīnas organismu ir vairāk. Ļoti labs piemērs "zaļajam suvenīram" ir tomāti – dažāda forma, dažāda krāsa, dažāda garša. Paņemam tomātu, kāds vēl gudrāks jau māk sēkliņu izķeksēt, vedam mājās un stādām – tas ir kategoriski aizliegts, jo pavisam nesen Eiropā ienācis jauns karantīnas organisms – vīruss, kas ļoti postoši ietekmē tomātu ražu. Atceramies, ka karantīnas organismi var būt latentā fāzē, mēs tos neredzam, mēs vedam kaut ko skaistu, bet patiesībā tas var būt jau ar karantīnas organismiem," skaidroja Bokuma.
Tāpat augu karantīnas organismi reizēm arvien parādās arī komerckravās, piemēram, priežu koksnes nematode, kas pirms pāris gadiem Latvijā konstatēta koksnes iepakojamajā materiālā.
Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Evija Kučinska norādīja: "Mums 2021. gada februārī Latvijā ar Ķīnas izcelsmes marķētu koksnes iepakojuma materiālu tika ievesta arī priežu koksnes nematode. Šis koksnes iepakojamais materiāls tika iznīcināts, sadedzināts VAAD inspektora klātbūtnē." Viņa paskaidroja, ka šāda nematode izraisa skujukoku, priežu masveida kalšanu un bojāeju. Latvijā šīs nematodes nav, bet Eiropā pirmo reizi tā konstatēta Portugālē, kur liela daļa mežu tika iznīcināta un gāja bojā.
VAAD inspektore Jevgēnija Trofimova norādīja, ka vājais posms pamatā ir tieši ceļotāji – dārza entuziasti, kas bieži ieved augus savam mazdārziņam, taču vienmēr būtu jāpārliecinās par augu pasēm.
"Tas ir dokuments tāpat kā cilvēkam, ka viss ir kārtībā, ka tas [augs] ir sertificēts, pārbaudīts un viss ir labi," viņa skaidroja, uzsverot, ka augu pasē der pārbaudīt, vai tiešām visi lauki ir aizpildīti. Augu pase ir kā apliecinājums, ka viss ir kārtībā, ka šis sēklas materiāls vai stādāmais materiāls ir pārbaudīts attiecīgās valsts Valsts augu aizsardzības dienestā.
