Viņa norādīja, ka ekspertiem patlaban ir karsts laiks, jo katrs no 413 kampaņas vietnē "invazivs.lv" saņemtajiem ziņojumiem tiek pārbaudīts un vajadzības gadījumā norādītā informācija precizēta, sazinoties ar ziņotāju.
Rutkovska sacīja –
līdz ar iedzīvotāju iesaisti, ziņojot par invazīvajām sugām, apstiprinājušās gan esošās atradnes, gan nācis klāt daudz jaunu.
"Jānorāda, ka mūsdienīga dabas aizsardzība balstās zinātnē, sadarbībā un datos, tāpēc katra cilvēka iesaiste ir ļoti svarīga. Jo vairāk zinātniekiem būs sugu izplatības datu, jo vieglāk varēs saprast šo sugu – kur tā izplatās, kur labāk aug, kur tai nepatīk, un būs labāki un pārdomātāki lēmumi, kā cīnīties ar šo sugu. Tā mēs iegūsim gan laiku, gan arī mērķtiecīgāk izmantosim resursus, lai tiktu ar šīm sugām galā," viņā sacīja.
Vienlaikus Rutkovska uzsvēra, ka ar invazīvajām sugām jācīnās gudri un pareizi.
"Dažreiz cilvēki neapzinoties var kļūt par nejaušu izplatītāju, piemēram, ejot ziedošu Kanādas zeltslotiņu laukā, mēģinot izraut vai noplūkt, – tad tās sēklas var iebirt mūsu apavos vai bikšu atlokos, un mēs pat nejauši varam aiznest uz citām vietām," viņa skaidroja.
Speciāliste norādīja, ka patlaban vienīgā invazīvā suga, ar kuru notiek mērķtiecīga valstiska cīņa, ir Sosnovska latvānis, jo arī normatīvajos aktos noteikts pienākums zemes īpašniekiem cīnīties ar to. "Rezultāti ir dažādi. Ir vietas, kur Sosnovska latvānis iet uz urrā, bet tur, kur cilvēki ķērušies klāt, izplatība apstājas un pat samazinās," pauda speciāliste.
Viņa arī informēja, ka datubāze "invazivs.lv" "dzīvos" tālāk arī pēc kampaņas "Ķeram svešos Latvijas dabā" beigām, jo tā patlaban ir kompleksākā datubāze saistībā ar invazīvajām sugām, turklāt iecerēts, ka nākotnē vietne tiks papildināta ar jaunu informāciju sabiedrībai.
