Vienā no skaistākajām vietām Kurzemē, Kandavas Pūzurgravas malā, kur paveras skats uz Abavas senleju, Latvijas Radio tikās ar Kandavas iedzīvotājām Līgu Aukšmukstu un Baibu Truhņēviču.
Abas stāstīja, ka pudeles ar depozīta zīmēm dabā pamana retāk nekā agrāk. "Ir mazinājušās pudeles, vairs tā nemētājas, tomēr tiek savāktas un nodotas. Bērni arī salasa pudelītes un dodas nodot, ir sava kabatas nauda viņiem," stāstīja Baiba.
Līga papildināja: "Es arī esmu redzējusi, ka pie nodošanas punktiem ar maisiņiem ierodas. Ir redzams, ka viņi bijuši kādā talkā kaut kur dabā, ka tie nav no mājām."
Līga Aukšmuksta ir vides gide un zinoša dabas entuziaste, kura atkritumus lasa mežā un citviet dabā ne tikai Lielajā talkā. Gada laikā salasa vairāk nekā desmit maisus ar atkritumiem.
"Godīgi atzīšos, ka ne jau katru reizi, jo tad uz priekšu es netiktu un smagums būtu pat ļoti liels, kas jānes ārā. Bet, kad redzu, tad parasti man mašīnā stāv kāds atkritumu maiss, ko ielieku savā somiņā, tad, ejot pa mežu, tanī maisā salasu. Gadās, ka tas maisa nav līdzi, tad somiņa tiek piestūķēta ar dažādiem atkritumiem. Iznesu ārā, sašķiroju, ko var nodot, ja nevar, tad konteinerā," stāstīja Līga.
Baiba Truhņēviča ir viena no entuziastēm Kandavā, kura nevar paiet garām atkritumiem un regulāri piedalās Lielajā talkā. Atkritumus ierauga visur: "Tieši šogad ir plānots pie Kandavas Luterāņu baznīcas strādāt, talkot, pēc tam iziet arī parakt latvāņus, lai tas arī būtu. Man būs desmitais gads, draudzenei četrpadsmitais, katru gadu piedalāmies Lielajā talkā un iesaistām arī savas ģimenes."
Kandavas Pūzurgravā līdzās dabiskās pļavas augiem, kur spraucas pirmās gaiļbiksītes, bet gravā vēl zied dzeltenās vizbuļi, manāmi arī invazīvie latvāņi.
Līga Aukšmuksta stāstīja, ka jau pagājušā nedēļā kopā ar Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma audzēkņiem notikusi latvāņu rakšanas talka. Tā ir viena no vietām, kur Kandavā apkaro latvāņus un zeltslotiņas.
"Kas nevar Lielās talkas dienā, tad citā, bet dosimies un raksim ārā tos latvāņus. Tā ir viena no labākajām metodēm, kā tos apkarot. Latvānis ir augs, kam ir tā funkcija – izziedēt. Ja viņu tikai pļauj, tad tas neiznīkst. Ja pļauj ļoti bieži vai nogana lopi, tikai tad viņam nav tas spēks tālāk augt. Vai nogriež ziedkopu, kad tā ir izziedējusi, bet nav nogatavinājusi sēklas, jo tad atkal ir bīstamība. Lielu latvāni ir bīstamāk apkarot, jo tad var apdedzināties. Šāda mazliet lietaina diena ir vispiemērotākā, cimdi rokās, vislabāk divu kārtu gumijas cimdi. Tad mēs uzmanīgi izraksim ar visu sakni," skaidroja Līga.
Abas entuziastes pārliecinātas, ka sabiedrība jāturpina izglītot. Kandavā arvien aktīvāk iesaistās arī pašvaldība. Lielu artavu iegulda Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Agnese Priede.
Savas pārdomas pauda Līga Aukšmuksta: "Ne tikai tu viens esi darītājs. Ja esi viens, tad ir skumji, tā sakot, jānošaujas... Nevar pasauli izglābt viens cilvēks. Es to daru caur sociālajiem tīkliem. Kandavā vēl mums ir entuziasti, ejam pie pašvaldības runāt. Arī pašvaldība šogad ir padalījusies ar informāciju, kāpēc ir kaitīgas invazīvās sugas. Agnese Priede ir uztaisījusi materiālu, kā tās izskatās un kā apkarot."
Līga piebilda, ka talko un atkritumus labprātāk lasa pēc sniega nokušanas, kad zāle vēl nav tik ļoti sazaļojusi, tad labāk varot pamanīt atkritumus un nav sākusies ērču aktivitāte. Lielā talka gan notiek aprīļa beigās, kad visi grib vairāk uzturēties dabā. Kandavā talkotāji Lielās talkas dienā, 27. aprīlī, tiksies pulksten 10 stāvvietā pie Ozolāju estrādes.
