Zvejnieka Artūra Jēkabsona ikdiena paiet Carnikavas pusē, zvejojot nēģus. Viņš atzina: "Pēdējie gadi gan ir bijuši gaužām švaki, tiešām švaki. Ir labākas sezonas, ir sliktāks. Protams, nevar salīdzināt nozvejas ar tādām, kādas bija padomju laikos pēc veco vīru stāstiem, cik kādreiz nēģu ir zvejojuši. No otras puses, ja mēs nozvejotu viņus tik daudz, kā kādreiz zvejoja, tad nēģim vairs nebūtu tā vērtība, kas viņam tagad ir."
Atbildes uz to, kāpēc pēdējos gados nēģu maz, viņam nav. Pie vainas var būt gan klimatiskie apstākļi, kas nav bijuši īsti piemēroti nēģu zvejai, gan zivju skaita samazināšanās. Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, zinātniskais institūts BIOR veic pētījumu par nēģiem, iezīmējot noķertās zivis.
Pētniece Patrīcija Raibarte sacīja: "Zīmīte ir ar adatiņu galā, lai viņu var izvērt cauri zivtiņai, spurai, tauku krociņai. Te pa vidu ir brīvāka vietiņa, kur viņa aizķeras un noturas nēģī. Adatiņu var viegli noplēst nost, zīmīte paliek nēģī. Metode ir diezgan ātra, vienkārša un salīdzinoši nesāpīga zivtiņai."
Pēc tam nēģi tiek palaisti jūrā. Brīdī, kad iezīmētais nēģis tiek noķerts, pētnieki par to saņem informāciju.
"BIOR" pētnieks Kaspars Abersons skaidroja: "Zvejnieks šo redz, nofotografē un sūta uz speciālu "Whatsapp" numuru. Mums ir arī e-pasts, uz e-pastu neviens nesūta, visi sūta uz "Whatsapp" grupām."
Šādā veidā pētnieki vēlas saprast, kā nēģi sadalās pa upēm, cik daudz no upēs nonākošajiem tiek nozvejoti, un seko līdzi populācijas izmaiņām.
"Tālākais ceļojums laikam ir no Kuivižiem uz Gauju. Diezgan pamatīgas ceļojums. Viņi ir aizceļojuši arī uz ārzemēm. Bet ir bijis no Kuivižiem uz Igauniju. Ja mēs mērām ar lineālu, tad kilometros ceļojums ir stipri īsāks nekā ceļojums uz Gauju, bet uz ārzemēm toties. Gauja ir upe, kurā, man šķiet, ir noķerti nēģi no visām izlaišanām, kas ir bijušas Rīgas jūras līcī pagaidām. Nēģi grib iet uz Gauju, ne velti viņi šeit ir," sacīja Abersons.
Savukārt atklātā jūrā izlaistie visbiežāk pēc tam sastopami Ventā. BIOR pētnieks Abersons norādīja, ka šobrīd ar nēģu populāciju Latvijā nav īpaši spoži, bet reālā situācija vēl nav apzināta.
"1980. gadā nēģu nozveja bija ārkārtīgi zema. Mazāk nekā tonnu pa visu Latviju. Tas lielā mērā bija tāpēc, ka visi uzskatīja, ka nēģu resurss ir neizsmeļamas, un smēla, smēla, kamēr beigās arī izsmēla. Tāpēc ir jāseko līdzi, lai tā izsmelšana nenotiktu," viņš teica.
Šogad iezīmēti jau aptuveni 2500 nēģu. Līdz gada beigām plānots numurēt 6000. Iezīmētie nēģi ar dzelteni numuriņu dzīvos maksimums līdz jūnijam. Viņi šobrīd atrodas sava dzīves noslēguma fāzē un tagad no jūras nāk upēs, kur sagaidīs pavasari, lai nārstotu. Pēc nārstošanas nēģa dzīves cikls noslēdzas.
