Uz jautājumu "Domājot par to, kādi nākotnē Latvijā būs laikapstākļi klimata pārmaiņu ietekmē, kas Jums šķiet visbīstamākais?", visvairāk – 22% – no respondentiem izvēlējās atbildi "karstums un sausums".
Starp biežāk minētajām atbildēm ir arī apgalvojums, ka nākotnes klimata laikapstākļu stihijas nešķiet bīstamākas par esošajām,
tā atbildējuši 18% aptaujāto. Tikpat daudzi uzskata, ka bīstamākā laika parādība, ko veicinās klimata pārmaiņas, ir stipras vētras.
Uzziņa:
Aptaujā no 07. līdz 16.maijam piedalījās 1008 respondenti.
Pēdējās vasarās vairākkārt piedzīvotā lielgraudu krusa noteikti bijis iemesls daļai no respondentiem kā bīstamāko laika parādību izvēlēties tieši krusu, tā atbildējuši 12 %, savukārt vismazāk iedzīvotājus satrauc arvien siltākas ziemas.
Te gan svarīgi pieminēt, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātie klimata pārmaiņu nākotnes scenāriji neparedz būtisku rudens un ziemas sezonas vētru skaita pieaugumu, turklāt pēdējās desmitgadēs to pat ir kļuvis mazāk, taču biežākas un spēcīgākas kļūs vētras, ko izraisa stipri negaisi vasarā.
Saprotamas šķiet iedzīvotāju relatīvi mazās bažas par siltākām ziemām, jo tad ievērojami samazinās izmaksas par apkuri un to katrs savā makā izjūt pavisam tieši un tūlītēji. Vienlaikus ir nozares, kurās arī siltas ziemas rada draudus – lauksaimniecībā maigas ziemas var vairot kaitēkļus un slimības, turklāt pie mums, visticamāk, ienāks arvien jaunas kaitēkļu sugas un jaunas kultūraugu slimības. Arī mežsaimniecībā siltas ziemas var palielināt kaitēkļu radītos zaudējumus un apgrūtināt mežizstrādi.
Vēl 11 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu vai atbildes viņiem gluži vienkārši nebija, kas zināmā mērā norāda uz jautājuma mazsvarīgumu cilvēka dzīve. Apvienojot to ar 18% respondentu, kuriem klimata pārmaiņu radītie nākotnes laikapstākļi nešķiet bīstamāki par jau esošajiem, iegūstam aptuveni trešdaļu sabiedrības, kam klimata pārmaiņas nerada ne satraukumu, ne šķiet būtiskas. Tas lielā mērā sasaucas ar vairākām aptaujām, kas veiktas pēdējos gados, no kā var secināt, ka aptuveni trešdaļai Latvijas iedzīvotāju klimata pārmaiņas nešķiet būtisks temats.
LSM.lv pasūtītajā aptaujā izceļama arī vēl viena nianse. Vienaldzība pret klimata izmaiņām pieaug līdz ar vecumu. Vecuma grupā 18–29 gadi tikai 17% respondentu atbildēja, ka klimata pārmaiņu radītie nākotnes laikapstākļi nešķiet bīstamāki par esošajiem vai uz jautājumu neatbildēja nemaz. Savukārt vecuma grupā 60–74 gadi šādu cilvēku īpatsvars ir vairāk nekā divreiz lielāks – 39%.
Pērn vides organizāciju iniciatīvā "Zaļais barometrs" noskaidrots, ka ap 25% iedzīvotāju Latvijā ir tādi, kuri potenciāli var nostāties pret jebkādu klimata pārmaiņu mazināšanas politiku.
Līdzīga tendence arī 2021. gada veiktajā Rīgas Stradiņa universitātes aptaujā, kurā 83% respondentu norādīja, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma pasaulē, bet tikai 53% piekrita apgalvojumam, ka tā ir problēma Latvijā, vēl gandrīz divtik mazāk – 27% – uzskata, ka tā ir nopietna problēma pašam vai savai ģimenei.
