Vides pētnieki atzīst, ka Latvijas vēžu sugas Latvijas ūdeņos samazinās. Tam pie vainas ir arī invazīvās vēžu sugas, piemēram Amerikas signālvēzis un dzeļoņvaigu vēzis.
Institūta "BIOR" vadošā pētniece Ruta Medne norādīja: "Ar signālvēzi ir tāda situācija, ka viņš ir izturīgāks pret slimībām un vēžu mēri, mūsu platspīļu un šaurspīļu vēzis ir jūtīgāks un vairāk izmirst."
Arī ekoloģiskie faktori būtiski ietekmē vēžu sugu populāciju Latvijā.
"Temperatūras paaugstināšanās un vides piesārņojums ietekmē ūdeņus, veicina eitrofikāciju," skaidroja Medne, norādot, ka vietās, kur cilvēki atceras, ka tētis bērnībā makšķerēja vai ķēra vēžus, ražošana un mājsaimniecības ietekmējušas ūdeņu stāvokli, līdz ar to zivju un vēžu skaits samazinājies.
Kā norādīja BIOR pētniece, valsts atbalsta programmas vēžu sugu populācijas saglabāšanai šobrīd īsti nav.
Tās nepieciešamību pamato arī vēžaudzētāji. Dainis Putviķis norādīja: "Platspīļu vēžu populācija ir uz izmiršanas robežas, un sugu saglabāšanai nepieciešams lielāks valsts atbalsts vēžu atražošanai un audzēšanai. Lai uzturētu veselīgu ūdens ekosistēmu, nepieciešama saskaņota pieeja, kas iekļauj vēžu populācijas aizsardzību. Vēžu audzēšana ir arī biznesa iespēja, kas var dot papildu ienākumus valstij un uzņēmējiem. Tomēr nepārdomāti likumi un valsts organizāciju pieņēmumi bieži traucē šīs nozares attīstībai."
Atbildīgā par vēžu populācijas noturēšanu valstī ir Zemkopības ministrija. Tā šobrīd strādā pie noteikumu grozījumiem, kas palielinās vēžošanas vietu skaitu, tādējādi varēšot vairāk izķert invazīvās vēžu sugas.
Savukārt pašvaldības pēc atbalsta var vērsties Valsts zivju fondā. Tikmēr Valsts vides dienesta (VVD) inspektori pastiprināti uzrauga, lai vēžošanas sezona, kas sākās 1. jūlijā, noris pēc noteikumiem.
VVD norādīja: "Viens no galvenajiem pārkāpumiem ir tas, ka cilvēki aizmirst, ka vēžot drīkst ar vēžu krītiņu, nevis ar murdiem, kas jau ir nopietnāk. Ar murdiem drīkst, bet tas ir tad, ja pašvaldība ir izsniegusi zvejas licenci."
Par neatļautu vēžu zveju ar murdiem ir sods, sākot no 280 eiro.
Šogad vides inspektori izcēluši jau vairāk nekā 86 nelegālos vēžošanas rīkus, – tas ir vairāk nekā pērn. Vēžošanas sezona noslēgsies 30. septembrī.
