Pagājušā gadsimta 90.gados mežizstrādes darbu laikā Dobeles apkaimē esošajā Pokaiņu mežā tika atrasti dažādi akmens krāvumi, kas lielākoties slēpās zemē. Tūkstošiem cilvēku piedalījās talkās, lai šo vietu attīrītu. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka Pokaiņu fenomens ir pārspīlēts un balstās uz pašizdomātām, plašsaziņas līdzekļos kultivētām leģendām, savukārt citi tic, ka Pokaiņi ir svētvieta un nozīmīgs sakrālais centrs ar akmeņos ieslēptu informāciju par pagātni.
Taču nu par Pokaiņos notiekošo uztraukusies ģeogrāfe un angļu valodas skolotāja Anita Biseniece. Viņa tur dzīvo kopš 1998.gada un redzējusi, kā attīstās šī vieta. Pati iedziļinājusies vēstures notikumos, gadiem ilgi meklējusi informāciju par cilvēkiem, kas tur varētu būt dzīvojuši un atstājuši savas pēdas, kā arī meklējusi skaidrojumu, kāpēc daudzi tur piedzīvojuši vīzijas un anormālas dabas parādības. Sieviete aizrautīgi stāsta par katru akmeni, katru krāvumu. Tagad viņai sāp sirds par to, kā tur izrīkojas "Latvijas valsts meži".
"Es visu, kas šeit notiek, redzu diendienā. Es eju pa mežu, staigāju, skatos un ārkārtīgi sāp sirds," sacīja Anita. "Šī vieta pašlaik netiek apsaimniekota tā, lai saglabātos tās vēsturiskās vērtības, kas šeit ir. Pilnīgi noteikti tās ir, bet neviens tās neatpazīst, un ar tādām metodēm, kā šobrīd saimnieko, nav nekādas cerības, ka tās saglabāsies."
Tikmēr "Latvijas valsts mežos" (LVM), kas Pokaiņos sāka saimniekot 2000.gadā, skaidroja, ka saimnieciskā meža izstrāde noris atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un Valsts meža dienesta izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem.
"Pēdējos gadus, jāatzīst, mēs diezgan regulāri tur atgriežamies. Tās ir sanitārās cirtes, ko mēs tur strādājam, jo tā mežaudžu struktūra, kas tur lielā mērā ir, ir egles, un egles tādā vecumā, kur šobrīd ir diezgan nopietni bojājumi egļu astoņzobu mizgrauža dēļ," skaidroja LVM Zemgales reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Zitāns.
"Periodiski mēs tur atgriežamies, un izskatās, ka tuvākos gadus ar šīm sekām arī cīnīsimies," piebilda Zitāns.
Savulaik Pokaiņi bija ārkārtīgi populāra vieta, kurp devās arī tūristi, bet tagad tur vairs ieejas biļetes nepārdod.
Tūristu iecienītie maršruti patlaban ved ne tikai caur mežu, kā bijis pierasts, bet arī gar plašiem izcirtumiem.
Anita ir pārliecināta, ka smagā meža tehnika var izpostīt svarīgas vēstures liecības. Savukārt "Latvijas valsts meži" uzsvēra, ka darbi tiek veikti "ārpus taku tīkla un akmens kaudzīšu koncentrācijas vietām".
"Viennozīmīgi, kad mēs plānojam darbus, mēs ievērtējam, kurās vietās šīs kaudzītes ir, kurās vietās ir takas," norādīja Zitāns. "Un darbs, kad tiek veikts, tur, kur ir takas, tiek veikts ar saudzīgāku tehniku, lai šo vietu saglabātu tādu, kāda tā ir bijusi pirms mums."
Abpus pastaigu takām redzama mizgrauža radītā postaža. Nokaltuši egļu stumbri, kas vējainākā laikā varētu radīt pat dzīvības apdraudējumu. "Latvijas valsts meži" koku masveida izciršanu saista tieši ar astoņzobu mizgrauža radīto kaitējumu. Taču Anita ir pārliecināta, ka vērienīgajiem darbiem nav ne mazākās saistības ar kukaini. Viņa uzskata, ka mizgraužu postījumu novākšana bija jāsāk vietās, kur egles šobrīd apdraud apmeklētājus.
"Tajās vietās, kur ir pietiekoši liels īpatsvars mizgrauža bojājumiem, ne vienmēr tas ir stāsts par tikai nokaltušajiem kokiem," skaidroja Zitāns. "Arī tur, kur attiecīgi blakus ir potenciāls, kur šie mizgrauži var pārvietoties, pēc speciāla atzinuma – Valsts meža dienesta – tiek saņemts ciršanas apliecinājums mežaudzes jeb audzes, jeb nogabala līmenī, un, attiecīgi, šie darbi tiek veikti. Tur ir arī kādi zaļie koki, protams. Tomēr, lielākoties uz to visu īpatsvaru skatoties, tur vairāk ir sausie koki, bet tai skaitā arī tas potenciāls, kur mizgrauzim ir iespēja ieperināties tālāk un veikt savus posta darbus, ir arī, protams, šiem zaļajiem kokiem."
Anita pārliecināta, ka Pokaiņos ir pārāk daudz vēsturisku liecību, kuras valsts uzņēmums noslaucīs līdz ar zemi. Tomēr "Latvijas valsts meži" sola, ka akmens krāvumi un citi objekti darbu laikā skarti netiks, turklāt uzsver, ka Pokaiņu mežs un tajā esošās dabas takas joprojām ir atvērtas atpūtniekiem, un sola uzturēt šo vietu sabiedrībai pieejamu, kā arī atjaunot novecojušo infrastruktūru.
