Šobrīd brūnajos konteineros var ievietot ēdienu pārpalikumus, dārza un cita veida bioloģiskos atkritumus bez iepakojuma, atgādināja uzņēmuma "Lautus Vide" pārstāve Megija Grabe.
Lai arī pagaidām precīzas informācijas par to, kā un kur šos bioloģiski noārdāmos maisiņus varēs saņemt iedzīvotāji, nav, uzņēmums klientus par to plānojis informēt laika gaitā.
Uzņēmums gan ir ieviesis vienoto atkritumu šķirošanas ceļvedi, kurā detalizēti atkritumu veidi, kurus drīkst vai nedrīkst ievietot attiecīgajos konteineros.
Bet pagaidām klienti, iepriekš piesakoties, var iegādāties tikai tādus atkritumu maisus, kas paredzēti nopļautās zāles, kritušo koku lapu, ābolu, kastaņu un skuju savāšanai.
Motivē šķirot pilotprojektu ietvaros, piešķirot tam paredzētus maisiņus un tvertnes
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "Eco Baltia Vide", sekojot citu valstu piemēram un apvienojoties vairākiem nozares pārstāvjiem, pērn Rīgā īstenoja pilotprojektu, kurā daudzdzīvokļu māju iemītniekiem tika izsniegti īpaši BNA šķirošanas komplekti – konteineri un bionoārdāmie maisiņi.
"Projekta mērķis – atvieglot BNA šķirošanas procesu, kā arī kāpināt šķirotā materiāla apjomu un kvalitāti. Šobrīd līdzīgu risinājumu, piedāvājot bionoārdāmos maisiņus mūsu klientiem izmantot savās mājsaimniecībās, testējam kā atsevišķu pakalpojumu," sacīja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Tikmēr viens no Latvijā vadošajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem AS "CleanR" sadarbībā ar uzņēmumu "CleanLiving" un vairākām pašvaldībām ir iesaistījies projektā "BIO Cikls", kura laikā vairāku pašvaldību iedzīvotājiem bez maksas tiek izdalīti mazie bio šķirošanas konteineri un bioloģiski degradējamie maisiņi, tādējādi motivējot aktīvāk šķirot atkritumus. Pēc pilotprojekta plānots arī vērtēt cilvēku iesaisti.
Šajā projektā iesaistījies arī Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekotājs "ZAAO", pilotprojekta dalībniekiem Cēsīs ir izsniegti bioloģiski noārdāmie maisiņi un ventilējamie mazie konteineri.
Līdz šim Ziemeļvidzemē iedzīvotāju iesaiste BNA šķirošanā bijusi zema un cilvēki savus ieradumus mainīt nesteidz. Taču ar dalību "BIO ciklā" un izglītojošā kampaņā skaidrojot nezināmo, saistībā ar bioloģiskajiem atkritumiem uzņēmums cer šo attieksmi mainīt.
Rezultātus vērtēs 2024. gada aprīlī, un tad spriedīs par atbilstošāko modeli cilvēku motivēšanai.
Daļa Latvijas atkritumu apsaimniekotāju komentārus par BNA paredzēto maisiņu saņemšanu un šķirošanu motivējošu pasākumu veikšanu atteicās sniegt.
"Pilsētvides serviss" norādīja, ka šobrīd vēl tiek gaidīti noteikumi no uzņēmuma apkalpotajām pašvaldībām.
"Mēs zinām tikai to, ko jūs – ka būs maisiņi. Kādi un kad tie būs, mēs nezinām, tāpēc jāgaida Rīgas domes [pieņemtie] noteikumi," skaidroja uzņēmumā.
Informācija par to, kad, kā un vai tie iedzīvotājiem būs pieejami bez maksas, visticamāk, varētu būt tuvākā mēneša laikā, tuvāk 2023. gada izskaņai.
Arī SIA "Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija" (AADSO) uz portāla jautājumu atbildēja, ka komentāru nebūs, jo pagaidām nav iespējams sniegt objektīvas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem – "prakse rādīšot, kā tas viss aizies un tiks īstenots".
Tāpat "Ludzas apsaimniekotāja" Sanitārās attīrīšanas iecirkņa vadītājs Armands Rudovičs atbildēja, ka pirms 2024. gada janvāra par bioloģisko atkritumu šķirošanu spriest nav iespējams un šķirošanu stimulējošus pasākumus uzņēmums tā pārvaldītajā teritorijā nav plānojis, "jo ir jāizprot tirgus un jāpilda vismaz minimālās prasības".
Interese par šķirošanu aug, izpratne par to – joprojām maza
Kopumā valstī interese par BNA šķirošanu aug, un par to liecina arvien biežāk māju pagalmos manāmas brūnās atkritumu tvertnes, vērtēja "CleanR" Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.
Taču pagaidām bioloģiskos atkritumus iedzīvotāji šķiro kūtri un konteineros nonāk arī neatbilstošs saturs.
"Pat Rīgā un Pierīgā, kur bioatkritumus šķiro aktīvāk, salīdzinot ar pārējo Latviju, brūno konteineru aizpildījums lielākoties nav lielāks par 50%, izņemot gadījumus, kad mājā dzīvo tiešām aktīvi šķirotāji," stāstīja Rumpane.
Cilvēku interese par atkritumu šķirošanu ir zema tādēļ, ka šobrīd tā notiek pēc brīvprātības principa, vērtēja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Un arī nākamgad – lai arī pašvaldībām bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana ir obligāti jānodrošina, taču konteineru pieteikšana būs pašu iedzīvotāju un namu apsaimniekotāju iniciatīva.
"Ieviešot izmaiņas pašvaldību saistošajos noteikumos un nosakot bioatkritumu šķirošanu kā obligātu ikvienam Latvijas iedzīvotājiem, šķirošanas tempi kāptu. Kamēr tas nav izdarīts, atkritumu apsaimniekotāji meklē citus veidus, kā iesaistīt iedzīvotājus šķirošanas aktivitātēs," sacīja Aizbalts.
Taču arī tad, kad tvertnes ir pilnas, uzņēmuma darbinieki tajās nereti atrod gan izmestus sadzīves atkritumus, gan pat būvgružus un elektrotehniku. Tāpat tur nereti tie izmest ēdiens plastmasas iepakojumā, arī dažādi šķidrumi, piemēram, kefīrs vai zupa.
"Arī dzērieni pakās, kas sabojā pārējos pareizi sašķirotos atkritumus. Reizēm iedzīvotāji bioatkritumus liek plastmasas maisiņā, izmetot to turpat bio konteinerā," turpināja Rumpane.
Šķirošana maisiņā gan esot ērtāka, taču bioloģisko atkritumu konteinerā drīkst izmest tikai kompostējamus vai papīra maisiņus un kategoriski aizliegti plastmasas jeb polietilēna, kā arī papīra maisiņi ar folija vai plastmasas ielaidumiem.
"Turklāt izvēloties šos maisiņus, ir jāpievērš uzmanība, vai tiešām tie ir kompostējami, jo uzraksts "BIO" vēl nenozīmē, ka tie sadalās," brīdināja Rumpane.
"Uz maisiņa vajadzētu būt norādītam atbilstības sertifikāta numuram EN 13432:2002 un frāzei "Kompostējams produkts, kas atbilst ES normatīvajiem aktiem EN 13432"."
Gan "CleanR", gan arī "Lautus Vide" norādīja, ka bioloģisko atkritumu konteineros, kas ir izvietoti kapos, kopā ar lapām un zariem tiek mesta arī zeme, smiltis, šķembas, būvgruži un kapiem raksturīga atribūtika, piemēram, sveces, sveču trauki, mākslīgie ziedi, augu podiņi un tamlīdzīgi. Bet arī šie atkritumi nedrīkst nonākt bioloģisko atkritumu konteineros.
"Īpašs stāsts ir par tūjām, kuras ir bio atkritumi, tomēr tās brūnajā konteinerā nedrīkst nonākt. Tūju un tās sugas koku vai krūmu zari dabā sadalās daudz ilgāk, jo ir izturīgi pret mitrumu, turklāt tūju sastāvā ir dažādas ēteriskās eļļas, kas negatīvi ietekmē kompostēšanās procesu," uzsvēra Rupmane.
Ko darīs pārējās Baltijas valstis?
Sekojot vairāku Skandināvijas valstu piemēram, Lietuvas galvaspilsētā Viļņā no šī gada decembra iedzīvotāji bez maksas varēs saņemt BNA jeb pārtikas atkritumiem paredzētus oranžus maisiņus, kas izgatavoti no vismaz 90% pārstrādāta materiāla un kuru ietilpība ir septiņi litri.
Tāpat pieejami būs arī virtuves atkritumiem paredzēti konteineri, kurus varēs saņem Viļņas domē, pašvaldības iestādēs un Viļņas lielgabarīta atkritumu savākšanas punktos.
Precīzas pārtikas atkritumu sadales punktu atrašanās vietas un citu svarīgu informāciju var atrast tīmekļa vietnē www.atliekuetiketas.lt.
Iepriekš Lietuvā līdzīgu pilotprojektu ieviesa Klaipēdā, kur 2020. gadā privātmāju īpašniekiem tika izdalīti atsevišķi krāsaini atkritumu maisi pārtikas atkritumiem.
Tikmēr Igaunija, lai arī atzinusi, ka šķirošanas sistēma valstī jāpārskata, pagaidām nav ziņojusi par kādām būtiskām izmaiņām, vai BNA atkritumiem paredzētu atsevišķas krāsas maisiņu un individuālu, iedzīvotājiem paredzētu atkritumu tvertņu piešķiršanu.
Skandināvijā cilvēkus šķirot iedrošina jau sen
Zviedrijā jau no 2012. gada spēkā zaļo maisiņu sistēma, kad iedzīvotājiem pārtikas atkritumiem tiek izdalīti spilgti zaļi maisi. Tos drīkst mest nešķirojamo atkritumu tvertnē, savukārt atkritumu apsaimniekotājs šos atkritumus pēcāk atšķiro no pārējiem.
Norvēģijā pārtikas un plastmasas iepakojumu atkritumus šķirot sāka 2009. gadā, bet jau kopš 2012. gada jūnija tajā iesaistās visas galvaspilsētas Oslo mājsaimniecības.
Cilvēki Norvēģijā BNA atkritumus met tam īpaši paredzētos maisiņos, kurus bez maksas var saņemt veikalos, pašvaldību iestādēs un pat pasūtīt uz mājām.
Un arī Dānijā tās galvaspilsētas Kopenhāgenas pašvaldībā cilvēki bez maksas var gan saņemt, gan pasūtīt jaunu atkritumu tvertni pārtikas atkritumiem vai arī BNA maisiņus.
Tie brīvi pieejami arī tuvākajā atkritumu pārstrādes centrā un lielā daļā pilsētas bibliotēku.
Atkritumus šķirot ir izdevīgi
"Bioloģisko atkritumu izvešanas tarifs šobrīd ir par 20% lētāks nekā sadzīves atkritumu izvešanas maksa, un no 2024. gada tas kļūs vēl izdevīgāks, proti, par 40% lētāks," atgādināja Rumpane.
Ņemot vērā, ka tieši šie atkritumi veido vairāk nekā trešdaļu no kopējās sadzīves atkritumu masas, tos nodalot no pārējiem atkritumiem, iedzīvotājiem turpmāk būs iespēja manāmi samazināt savus rēķinus par apsaimniekošanu.
"Tās ir pozitīvas ziņas visiem, kas vēlas šķirot vairāk, jo dabas resursa nodokļa (DRN) likme atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem ar katru gadu pieaug, kas attiecīgi palielina arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu. Tāpēc vēl jo īpaši svarīga ir iedzīvotāju iesaiste atkritumu šķirošanā, kas ne tikai samazina vides slogu no atkritumiem un veicina aprites ekonomiku, bet arī mazina izmaksas par nešķirotajiem atkritumiem," sacīja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
KONTEKSTS:
No 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmu jeb bioatkritumu šķirošana Latvijā būs obligāta. Pagaidām gan bioatkritumu šķirošana notiek kūtri un šajos konteineros nonāk arī neatbilstošs saturs.
