ĪSUMĀ:
- Baltijas jūras piekraste joprojām ir ļoti piesārņota.
- Tās sakopšanai katru gadu aktīvisti dodas Zaļajā ekspedīcijā.
- Piekraste tiek sakopta 500 kilometru (km) garumā.
- Ekspedīcija notiek vairāk nekā 10 gadus, atkritumi uzskaitīti 395 reizes.
- Visvairāk piekrasti piesārņo plastmasas izstrādājumi.
- Izsmēķu dēļ piekraste ir kā liels pelnu trauks, sacīja aktīvists Jānis Ulme.
Pirmās Zaļās ekspedīcijas dalībnieku tikšanās vietā bija ieradušās limbažnieces Evija un Aiga, kas ekspedīcijā piedalās pirmo reizi.
"Šodien [jāiet] maz – tikai 10 kilometru, rīt arī pamaz, bet lielākais [ceļš] būs no Tūjas līdz Saulkrastiem – 27 kilometri," sacīja dalībnieces. Viņas plāno aizbraukt uz posmu Kaltenē, Ģipkā un līdz Mērsaragam, jo katru gadu iet gar jūru posmu no Tūjas uz Melekiem.
"Šodien pieteicos tikai uz vienu dienu, tad skatīsimies, ka varbūt arī turpmāk varam," sacīja limbažnieces. Zaļās ekspedīcijas laikā plānots noiet 500 km, katru dienu mērojot 10–25 km.
Pirmā ekspedīcija notika 2012. gadā. Vairāk nekā desmit gadus ir vērtēts atkritumu daudzums piekrastē. Atkritumu mazāk nepaliek, tieši pretēji, atzina kampaņas dibinātājs.
"Secinājumi ir varbūt pretrunīgi, pašvaldības ir daudz darba ieguldījušas, arī bizness sāk saprast, ka nevienam to netīro krastu nevajag, bet datos situācija pasliktinās," skaidroja Ulme.
Viņaprāt, Latvija ir tālu no samērīgas situācijas. Par samērīgu atkritumu daudzumu piekrastē tiek uzskatītas 20 vienības uz 100 metriem. Viņš norādīja, ka Latvijā 10–11 gadu laikā ir vidēji 212 atkritumu vienību.
"Šogad, es domāju, dati būs vēl trakāki, jo parādīsies pilnā apjomā, kāds ir patiesais smēķēšanas atkritumu daudzums," sacīja Ulme.
Izsmēķi ir viens no galvenajiem atkritumu veidiem, akcentēja kampaņas dibinātājs.
"Viens ir sadalīšanās ilgums smēķēšanas atkritumiem, otra lieta – viņi sadalās pat vairākos tūkstošos plastmasas šķiedru, kļūstot par mikroplastiku," skaidroja Ulme. Viņš ironiski sacīja, ka Baltijas jūras piekraste ir kā viens liels pelnu trauks.
Visvairāk piekrastē atstāti plastmasas maisiņi un citi plastmasas izstrādājumi – tie sastāda 60% no visiem atkritumiem.
"Ir labi darbi, kas ir sākušies ar vienreizlietojamās plastmasas ierobežošanu.
Depozītsistēmai jau pagājušogad bija milzīga ietekme uz piekrastes atkritumu skaita samazināšanos, bet dati vēl arvien uz labo pusi neiet," sacīja Ulme.
Ekspedīcijas dalībniece Velga Sijāte stāstīja, ka piekrastē atrasti ledusskapji, mašīnu riepas, ausu tīrāmie kociņi un citas lietas.
Ekspedīcijā devies arī Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts. Viņš vēlas redzēt dabas takas "Jūrtaka" stāvokli, vai ir kas jāatjauno un jāuzlabo.
"Mana interese ir profesionāla ar to, ka mums ir Jūrtaka un tā Jūrtaka ir nomarķēta, ir saliktas zīmes. Gribas paskatīties, kāda viņa izskatās pēc kovida, vai ir tikpat saposta, vai tur ir kaut kas jāatjauno, jāuzlabo," skaidroja Sijāts. Viņš norādīja, ka 2020. gadā Jūrtaku apmeklēja daudz vairāk cilvēku – tas bija iecienīts maršruts.
Ekspedīcijās no 2012. līdz 2021. gadam veikti 395 monitoringi un savākti 83 122 atkritumi. Vidēji 100 metros savāktas 208 atkritumu vienības, kas tuvojas kritiskam atkritumu līmenim piekrastē, liecina "Mana jūra" dati. Vairāk nekā puse atkritumu (53%) bija plastmasa, papīrs veidoja 12%, bet metāls – 8%.
