Slovāku zemnieks Balints Pems magones audzē jau daudzus gadus, bet neko tādu iepriekš nav piedzīvojis. Februārī viņa laukos Komārno pilsētas apkārtnē ielidoja gulbji, un kopš tā gandrīz nav izkustējušies. Putni iznīcina gaidāmo ražu un nedodas prom, jo pamazām kļuvuši atkarīgi no magonēm.
"Viņi ieradās pakāpeniski. Mēs šeit saskaitījām vairāk nekā 200 gulbju," stāsta zemnieks.
Kāpēc gulbji apmetās magonēs un sāka baroties ar to dzinumiem? Un nevis, piemēram, ar ziemas rapsi, kas gulbjiem tik ļoti garšo, ka tie pavasarī noknābā plašas platības?
Kā domā zemnieks, putnus pievilināja, visticamāk, ne jau magones, bet gan lielās ūdens lāmas viņa laukos, kas izveidojās pēc stiprām lietavām. Ūdens un zaļi asni vienviet – tieši tas, kas vajadzīgs šim ūdensputnam.
Apetīte pieaugušam, 14 kilogramus smagam gulbim ir pamatīga. Putni, visticamāk, ir kļūdījušies – sajaukuši magones ar rapsi. Gulbji magones plūc, sākot no ziediem līdz pat saknēm.
Taču šis augs izraisa narkotiska reibuma efektu. Apdullušie gulbji vairs nevar palidot. Apskurbuši, apjukuši un apātiski tie kļūst arī par vieglu laupījumu plēsējiem.
"Viss magones laksts ir toksisks, izņemot sēklas. Taču gulbji to nezina un nodara sev pāri," secina zemnieks Pems.
Kā norādījuši dabas pētnieki, tas ir tāpat kā ar cilvēkiem, kas kļuvuši atkarīgi no narkotikām. Uzēdot nelielu daudzumu magoņu, putni būs apreibuši. Taču apēdot arvien vairāk un vairāk lakstu, viņi pārdozē un mirst. Bojā gājuši jau vairāki desmit gulbju.
Četros mēnešos putnu saime iznīcinājusi jau piecus hektārus magoņu. Slovāku zemniekam radīti 10 000 eiro zaudējumi. Tos neviens neatmaksās – ne apdrošinātāji, ne valsts.
Šo aizsargājamo putnu postījumi Slovākijā ir ļoti reti gadījumi, tāpēc gulbji nav to sugu sarakstā, par kuru nodarītajiem postījumiem valsts izmaksā kompensācijas.
Zemnieks nezina, kā lai atbrīvojas no gulbjiem. Slovākijā tā ir aizsargājama suga. Gulbjus aizliegts ne tikai medīt, bet arī traucēt.
Arī varas iestādes neziņā plāta rokas.
"Gatavojoties nākamajai sezonai, audzētājam būtu jāvēršas ar lūgumu izdarīt izņēmumu un atļaut aizbiedēt aizsargājamos putnus. Tos gulbjus, kuri jau tur ir, var aizbiedēt tikai ar rokām. Šobrīd neko citu nevar darīt," spriež Slovākijas Valsts dabas aizsardzības dienesta pārstāvis Jans Kalavskis.
Pēdējos gados, kad klimata pārmaiņu dēļ ziemas kļuvušas maigākas, Karpatu reģionā paliek ziemot arvien vairāk gulbju un citu ūdensputnu. Daudzi pat uzturas visu gadu, bet, kad uznāk aukstuma periodi, tie dodas meklēt barību lauksaimnieku tīrumos.
