Valsts vides dienests atzīst, ka, sākoties pavasarim un cilvēkiem vairāk ejot dabā, tiek gan vairāk ziņots, gan vairāk atklāti pārkāpumi, turklāt tie ir ar klaju, rupju un nihilistisku attieksmi pret vidi. Šīs 30 sūdzības ienākušas tieši februāra nogalē vienas nedēļas laikā.
Vairākos reģionos iezīmējas ilgstoša un apzināta atkritumu savākšana un uzglabāšana, kas ir nopietns vides pārkāpums. Piemēram, Sventes pagastā, Augšdaugavas novadā, kādā objektā uzieta ražošanas, tajā skaitā bīstamo atkritumu, būvgružu un sadzīves atkritumu izgāztuve ap hektāra platībā ar vairāk nekā 100 kubikmetriem atkritumu. Teritorijā raktas arī bedres ar mērķi atkritumus apglabāt. Par fiksēto situāciju uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kas paredz gan sodu, gan šo teritoriju sakopšanu.
Vides dienesta Lielrīgas reģionālās pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš norāda – ne vien iedzīvotāji izmet atkritumus dabā, bet arī uzņēmumi cenšas nopelnīt uz vides rēķina.
Viņš uzsver – pēdējā laikā atklātie pārkāpumi bieži liecina par klaju, rupju un nihilistisku attieksmi pret vidi:
"Ir tendence pavasarī veikt uzkopšanas un tīrīšanas darbus, tīrot arī saimniecības ēkas un atbrīvojoties no kaut kādiem priekšmetiem. Un nereti iedzīvotāji pēc sludinājumiem arī izvēlas darbību veicējus, kas nenodrošina visas vides aizsardzības prasības, tādējādi izvēlas apsaimniekotājus, kuru mērķis ir gūt tikai finansiālo labumu. Tad diemžēl ir šādas teritorijas, kurās dienests itin bieži konstatē lielus atkritumu uzkrājumus vairāku simtu kubikmetru apmērā, un tie tiek uzglabāti, neievērojot vides prasības, kur nu vēl runājot par kādu atļauju esamību."
Tāpat aizvadītajā nedēļā Valsts vides dienests saņēma informāciju par piesārņojumu Ķekavas novadā, kur nomaļā teritorijā vairākkārt ar asenizācijas speciālo transportu ir ievesti un izgāzti notekūdeņi un decentralizētās kanalizācijas sistēmas saturs.
Savukārt Apes pagastā, Smiltenes novadā, vides inspektori kādā privātīpašumā konstatējuši naftas produktus, kas glabājas ap 10 metru garā un 5 metru platā bedrē bez seguma. Blakus bedrei atradās ekskavators un 2 metāla konteineri, kas arī piepildīti ar naftas produktiem. Piesārņojuma tālāka noplūde vidē gan nav notikusi, bet teritorijas īpašnieks pārbaudes laikā skaidrojis, ka tilpni ar bitumam līdzīgu vielu atradis, uzsākot sakopšanas darbus. Arī šajā lietā apstākļi vēl tiek vērtēti.
"Pirmatnējā informācija liecina, ka šajā teritorijā ir bijusi iepriekš kāda tvertne, kura ir plīsusi, proti, kā vēsturiskais piesārņojums. Taču šādos un līdzīgos gadījumos, kad ir bijušas šādas tvertnes ieraktas mazuta saimniecībās vai kā savādāk, par to ir jāziņo vides dienestam, lai arī mēs būtu lietas kursā, jo bieži, labu gribot, ar kaut kādu pašdarbību situācija var izskatīties savādāk, nekā tā ir patiesībā," sacīja Avotiņš.
Tikmēr Bauskas novadā kādas zemnieku saimniecības īpašnieks informējis vides dienestu par viņa īpašumā neatļauti izveidotu pārbrauktuvi pār Vārnupi, Stelpes pagastā, –
upes posms ir patvaļīgi aizbērts ar būvniecības atkritumiem (ķieģeļiem), kā arī upē ievietotas polipropilēna caurules, lai nodrošinātu ūdens caurteci.
Arī par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process. Šādi aizberot tekošas upes posmu, tas rada būtisku kaitējumu infrastruktūrai, citviet var veidoties izskalojumi un applūst tuvējās teritorijas un, protams, galvenokārt tas kaitē upes dzīvotnei, norāda Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
"Diemžēl cilvēki bieži domā, ka viņiem ir tiesības rīkoties ar dabu, kā viņi vēlas, bet upes ir vienota dzīvotne, un tām ir funkcija, kuru var salīdzināt ar tādu kā bērnudārzu zivju mazuļiem. Ļoti bieži mēs paskatāmies uz mazākām upēm un domājam, ka nebūs lielas ietekmes, ja mēs tur uztaisīsim akmens krāvumu, lai veidotu peldvietu, vai uztaisīsim nepareizu caurteku, uzliekot ceļu. Bet patiesībā tās ir daudzas atņemtas dzīvotnes migrējošām sugām," skaidroja Jentgena.
Valsts vides dienests aicina iedzīvotājus arī turpmāk aktīvi ziņot, izmantojot Vides SOS mobilo aplikāciju.
