768 hektāru lielais dabas parks "Bernāti" atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) norādījusi: "Dabas parka lielākā vērtība ir piekrastes biotopi, ar tiem saistītās augu un dzīvnieku sugas un parka biotopu piedāvātie rekreācijas pakalpojumi. Tā ir nozīmīga teritorija Latvijas piekrastes biotopu kompleksa un jo īpaši mežainu piejūras kāpu aizsardzībai. Nozīmīga parka vērtība ir arī pelēkās kāpas, smilšainās pludmales, dabiskiem krasta attīstības procesiem pakļautās primārās kāpas un kangaru un vigu komplekss ar parasto purvmiršu audzēm. Kopumā dabas parkā konstatēti deviņi Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) aizsargājami biotopi. Dabas parka biotopi nodrošina piemērotas dzīves vietas 23 Latvijā aizsargājamām augu, sēņu, ķērpju, bezmugurkaulnieku un putnu sugām. 14 no tām ir aizsargājamas arī ES līmenī."
Pieredzējušais vides gids Andris Maisiņš Latvijas Radio rādīja savā viedtālrunī uzņemtu video, kur viņš sarunājās ar motociklistiem no Lietuvas, kas izbraukā aizsargājamus kāpu mežus Papes dabas parkā. Tas atrodas vairāk uz dienvidiem no Bernātiem. Konkrētajā gadījumā par dabas lieguma esamību kaimiņvalsts motobraucēji neesot zinājuši.
"Viņi saka, ka apmaldījušies un neko nezina par dabas parku, tomēr uzskatu, ka apkārt dabas parkam pa perimetru ir jāliek pie katra celiņa noteikumi, ka nedrīkst pārvietoties, arī lietuviešu valodā," stāstīja Maisiņš.
Bernātu dabas parku vairāk iecienījuši atpūtnieki no Liepājas, atzina vides gids Andris Maisiņš. Lielu postu nodara tieši kalna velosipēdu īpašnieki, kuriem šķiet vilinošs iespaidīgais kāpas reljefs.
Jaunos Ministru kabineta noteikumus pieredzējušais vides gids vērtēja atzinīgi, taču jautājums, kā veiksies ar to ievērošanu: "Tie ir pirmie aizsardzības noteikumi, kur parādās arī velosipēdi. Iepriekš neko tādu neatceros. Bernāti ir kļuvuši par treniņu bāzi kalnu velosipēdistiem. Velosipēdi nodara diezgan lielu kaitējumu. Brauc tieši pa tām stāvākajām vietām; no vienas puses, labi, ka tas ir noteikumos, bet jautājums, kā nosargāsim un kas to izdarīs."
Ierobežojumus tagad paredz jaunie MK noteikumi, skaidroja DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.
"Visā dabas parka teritorijā ir aizliegts pārvietoties, arī apstāties un stāvēt ārpus autoceļiem ar mehāniskiem transporta līdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, mopēdiem, tricikliem, kvadricikliem, velosipēdiem un sniega motocikliem. Izņemot specifiskām lietām – saistībā ar cilvēku glābšanu, apsardzi, zvejniecību un tā tālāk," stāstīja Sāmīte.
Atļauts braukt tikai specifiskam transportam izņēmuma gadījumos. Taču postu parkā nodara ne tikai velosipēdisti, bet arī kājāmgājēji.
Sāmīte stāstīja par postījumiem Latvijas augstākajā (37 metri) kāpā Pusēnu kalnā: "Veidojas jau bojājumi, daudzi lec no kāpas augšas, atveras smilts, sākās erozija. Viens no nosacījumiem, kas ieviests, ka šo objektu var apmeklēt tikai pa infrastruktūras objektiem, nevis krustu šķērsu, kā vien vēlas, bet tikai pa takām."
Vides gids Maisiņš gan uzskata, ka nepieciešams esošo infrastruktūru papildināt, lai mazinātu cilvēku ietekmi, jo nodarītais posts, piemēram, Pūsēnu kalnam ir iespaidīgs. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve uzsvēra, ka noteikumi ir pieņemti tikai šī gada septembrī un darbs vēl turpināsies.
"Noteikti vēl runāsim ar zemju īpašniekiem par informatīvo zīmju izvietošanu, lai informētu. Jāskatās, kāda ir infrastruktūra, jo tā ir novecojusi," pauda Sāmīte.
Latvijā tieši aizsargājamas dabas teritorijas aktīvās atpūtas cienītājiem interesē visvairāk, un šobrīd pieprasījums tur rīkot pasākums ir ļoti liels. Ar stingrākiem nosacījumiem Bernātos turpmāk būs jārēķinās arī dažādu pasākumu rīkotājiem, piemēram, orientēšanas sacensību organizētājiem.
Sāmīte pauda: "Šis antropogēnais noslogojums ir samērā liels, tāpēc, lai to reglamentētu,
tagad noteikumos ir ieviests, ka publiski pasākumi dabā – sporta, piedzīvojumu un cita veida sacensības – ir organizējami tikai arī DAP atļauju, un vēl ir noteikts, ka vienā teritorijā vairāk par vienu šādu pasākumu nevar notikt."
Bernātu dabas parka teritorijai ir dabas lieguma statuss, un tā ir iekļauta Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000".
Par nepieciešamību pieņemt jaunus noteikumus, kas paredz stigrākus ierobežojumus arī meža ciršanai un vietām to aizliegumu, stāstīja Sāmīte: "Vecie MK noteikumi bija ļoti veci un sevi izsmēluši, praktiski vairs nenodrošināja to dabas vērtību aizsardzību, kas mums bija nepieciešama. Galvenokārt tas bija saistīts ar meža ciršanu, jo bija mazi, vāji ierobežojumi meža ciršanai, arī tūrisma lietām."
Jaunie noteikumi nosaka dabas parkā trīs funkcionālās zonas: dabas lieguma zonu, dabas parka zonu un neitrālo zonu.
Dabas parka zona veidota, lai saglabātu krasta kāpu aizsargjoslā neietverto mežainās piejūras kāpas biotopu, kā arī saglabātu pludmales daļu. No neitrālās zonas izslēgta vairākas nozīmīgas aizsargājamo biotopu platības, tās iekļaujot dabas lieguma zonā.
Dabas lieguma zona saglabās Baltijas jūras krasta kāpas aizsargjoslas mežaudzes, kangaru-vigu kompleksu parka dienvidaustrumu stūrī, kurā sastopama augsta vairāku ES nozīmes biotopu koncentrācija. Piemēram, staignāju meži, purvainie meži, mitru starpkāpu ieplaku un parasto purvmiršu audžu koncentrācija.
Bernātu dabas parka teritorijai ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns, un eksperti ir izvērtējuši, kur un ko var atļauties darīt. Piesaistot ES finansējumu, Dienvidkurzemes novada pašvaldība ir asfaltējusi populāro ceļu līdz jūrai, kā arī sakārtojusi meža ceļa infrastruktūru, izvietojot norobežojumus, tā mazinot tieši cilvēku ietekmi uz piejūras kāpu mežu.
