Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Latvija varētu kļūt par Eiropas Kodolpētniecības centra dalībvalsti

Zināmais nezināmajā

Zinātnieks mūsdienās - izgudrotājs, uzņēmējs, skolotājs vai sargsuns

Pētnieks: Mītu par labajiem zviedru laikiem Vidzemē pirmie radīja vācbaltieši

Vidzemes zemnieku lasītprasme zviedru laikos - mīts vai patiesība?

Viens no pamatakmeņiem, uz kura būvēts mīts par labajiem zviedru laikiem Vidzemē, ir zemnieku izglītošana, taču 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā grūti atrast draudzi ar vērā ņemamu lasītpratēju skaitu,  Latvijas Radio 1  raidījumā “Zināmais nezināmajā” pauda vēsturnieks, Latvijas Vēstures institūta direktors Gvido Straube.

Pat zinātniskajā literatūrā minēts, ka katru gadu draudzēs tūkstošiem cilvēku apguva ābeci, taču patiesībā lasīt prata retais, sacīja vēsturnieks.

Latvijas vēstures mīti un versijas

Grāmatu sērija "Latvijas vēstures mīti un versijas" ir profesionālu vēsturnieku stāstījumi, sarunas ar žurnālistu Māri Zanderu par Latvijas vēsturē strīdīgām tēmām. Vienā no sērijas grāmatām “Labie zviedru laiki. Vai tiešām?" autori apspriež laiku, kad Vidzemē valdīja zviedri.

Zviedrijas karali 17. gadsimtā satrauca Vidzemes iedzīvotāju lojalitāte. Izrādījās, ka viņi maz saprot no kristietības un turas pie savu tēvu reliģijas. Esošā vara nolēma, ka ar skolu palīdzību ļaudis jāpataisa par labiem pavalstniekiem un labiem kristiešiem.

Gustava II Ādolfa ideja par skolām nobrieda visa 17. gadsimta garumā. Kad pie varas nāca Kārlis XI, zviedri saprata, ka nepieciešams pieņemt likumus, jo vienkāršs uzaicinājums nebūs gana efektīvs, jo iedzīvotāju intereses atšķīrās. Kārlis XI izdeva likumu, kurš noteica, kā veidot zemnieku skolas.

“Ideja ir, ka skolai ir jābūt draudzei, otrkārt, lai skola būtu, ir jāizdala ceturtdaļu arkla zemes, lai uz tās varētu uzbūvēt skolu un tur tā varētu mierīgi darboties,” pastāstīja Straube. Skolotājs tur varētu dzīvot un pārtikt no tā, kas izaudzis.

Lielas grūtības sagādāja likuma realizēšana un pēc zviedru valdības un muižnieku nelielajām diskusijām ideja pieklusa. Jāņem arī vērā, ka gadsimta beigās saasinājās attiecības starp Zviedriju un Krievzemi, tāpēc nebija laika domāt par skolām.

18. gadsimtā jautājums par skolām kļuva aktuālāks. Piemēram, Alūksnes draudzes mācītājs Ernsts Gliks sākotnēji izveidoja trīs skolas, vēlāk ar viņa iniciatīvu atvēra vēl divas, taču visās gāja diezgan grūti. Neskaitot šīs vietas, arī citviet kaut kas notika, bet tie bija reti izņēmuma gadījumi.

Bija arī augsta līmeņa skolotāju deficīts.

Vidzemes luteriskajā baznīcā pavīdēja ideja, ka par skolotājiem jāliek vāciešus, kuri māk lasīt un rakstīt, taču aicinājumam neviens neatsaucās.

“Acīmredzot tas nebija nekāds labais darbs toreiz, turklāt vienkāršajiem vāciešiem bija citi izaicinājumi, līdz ar to par skolotājiem viņi nedevās,” atzina vēsturnieks.

Ja kāds arī kļuva par skolotāju, niecīgo zināšanu un prasmju dēļ zemnieki izturējās ļoti kritiski pret šādu pedagogu un savas atvases nesūtīja mācīties, tāpēc bieži skolas bija tukšas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt