Šonedēļ Armitstedam aprit 170.gadskārta, un to atzīmēs ar plašu piemiņas programmu gan Rīgā, gan Jaunmoku pilī.
Džordžu Armitstedu par Rīgas pilsētas galvu ievēlēja 1901.gadā, un līdz pat savai aiziešanai mūžībā 1912.gadā Rīgas labā viņš paguva izdarīt apbrīnojami daudz. Viņa laikā atklāja pirmo elektriskā tramvaja līniju un izveidoja centralizētu Rīgas ūdens apgādes sistēmu, durvis vēra tagadējais Nacionālais teātris un Rīgas pilsētas mākslas muzejs, tika nodibinātas 14 jaunas skolas un trīs slimnīcas, arī izveidots Zooloģiskais dārzs ar 88 dzīvniekiem un tā ir vēl tikai maza daļa no viņa veikuma.
Ieguldījums Rīgas attīstībā būs uzmanības centrā arī šonedēļ notiekošajos Armitstedam veltītajos pasākumos, īpaši Rīgas jūgendstila centra organizētajā zinātniskajā konferencē, kas izsekos viņa darbības veiksmīgajai stratēģijai, stāsta projekta vadītāja Dace Baltiņa:
„Tas notika, pateicoties precīzai stratēģijai šādā veidā – ūdens, kanalizācija, transports – visas pamatlīnijas tika attīstītas. Viņš patiešām bija izglītots vīrs, guvis izglītību gan Rīgā, gan Krievijā, gan Oksfordā, iespējams, tas deva viņam šo plašo skatījumu uz lietām”.
Viens no runātājiem konferencē būs arī Džordža Armitsteda mazmazdēls, Londonā dzīvojošais Rodnijs Redklifs, kurš ielūkosies Armitstedu dzimtas vēsturē.
Rodnijs Redklifs jau daudzkārt viesojies Latvijā, kad arī atklājis, ka Armitstedu dzimta nāk no Jorkšīras un viens no tās fundamentiem vienmēr bijis kalpošana Baznīcai. Rīgā ieradušies, to turpināja arī Džordža Armitsteda priekšteči, kas šeit uzcēla Anglikāņu baznīcu un līdzās ļoti veiksmīgai uzņēmējdarbībai bija arī labestīgi filantropi:
„Armitstedu stāsts ir stāsts par to, kā Dievs darbojas caur ģimeni, caur dzimtu ilgā vēstures laika posmā. Es domāju, ka
Armitstedi bija ģimene, kas labi apzinājās, ko viņiem ir devusi Rīga, ka šeit veiksmīgi izveidojies viņu bizness, tirdzniecības attiecības un viņi vēlējās būt pateicīgi un juta atbildību par vietu, kurā dzīvo”.
Armitstedu dzimta daudz ieguldījusi arī Rīgas kultūras dzīves attīstībā. Viena no liecībām par to būs izstāde muzejā „Rīgas Jūgendstila centrs”, kurā būs apskatāmas gleznas no Džordža Armitsteda tēva brāļa Džeimsa Armitsteda kolekcijas, ko viņš savulaik dāvinājis Rīgai un kas tagad atrodas muzeja "Rīgas Birža" krājumā.
"Tas ir piemērs, kā 19.gadsimta beigās turīgi, izglītoti pilsoņi ieviesa mākslu mājās, jo kolekcija ir ļoti mērķtiecīgi veidota, tie ir 19.gadsimta otrās puses vācu mākslinieku darbi, un, nododot šo kolekciju Rīgas pilsētai, tas bija viens no veidiem, kā padarīt sabiedrībai pieejamu mākslu un celt vispārējo kultūras līmeni," norāda Dace Baltiņa.
Aizsākušies Rīgā, Džordža Armitsteda piemiņas pasākumi noslēgsies viņa bijušajā lauku īpašumā – Jaunmoku medību pilī, kur tiks atvērta viņam veltīta grāmata un izskanēs koncerts.
Muzeja direktore Gunta Laursone stāsta, ka angliskajā stilā veidotajai pilij joprojām piemīt ļoti silta un mājīga gaisotne, ka tā joprojām glabā Armitstediem raksturīgo viesmīlību:
„Šajā pilī tiešām var sajust saimnieka garu, es bieži vien tajā ieeju, sasveicinos ar saimnieku un saņemu spēku no tā. Pēc visa spriežot, viņš ir bijis ļoti saimniecisks, ar ļoti augstu intelektu, arī ļoti spējīgs politiķis, jo tik ilgi būt par Rīgas mēru tajā laikā, tas nebija vienkārši”.
Džordža Armitsteda 170. jubilejai veltītie pasākumi sāksies trešdien ar zinātnisku konferenci Rīgas domē un noslēgsies piektdien, tieši Armitsteda dzimšanas dienā, ar izstādes atklāšanu Rīgas Jūgenstila muzejā un īpašu sarīkojumu Jaunmoku pilī.
