Līdz ar Indriķa dienas tradīcijas iedibināšanu Kocēnu novada Rubene vēlas sevi akcentēt kā īpaši nozīmīgu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma vietu. Tam ir arī nopietns pamats, jo tieši šeit 13.gadsimta sākumā izveidota viena no senākajām kristīgajām draudzēm, tās dibinātājs bijis priesteris Indriķis, kurš sarakstījis Latvijas vēstures pirmavotu, ko mēs pazīstam kā Indriķa Livonijas hroniku.
Taču viņš nav vienīgā vēsturiski nozīmīgā Rubenes personība - 18.gadsimtā baznīcā par mācītāju kalpojis Kristaps Harders, kurš ir bijis arī grāmatnieks. Viņš Rubenes drukātavā vai driķētavā, kā to toreiz sauca, nodrukājis pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā, kā arī vēl daudzas citas tieši latviešiem domātas grāmatas .
Šo personību devums tad arī tiks izcelts pirmajā Indriķa dienas pasākumā.
Galvenais notikums būs konference "Rubenē satiekas pagātne un nākotne", kurā no dažādiem aspektiem tiks analizēta Indriķa hronika. Viens no dalībniekiem teoloģijas doktors Guntis Kalme akcentē - lai arī hronika rakstīta no vācu priestera pozīcijām, tā tomēr ir ļoti būtisks vēstures orientieris, no kura jāprot izdestilēt tieši mums pašiem svarīgais.
"Indriķis parāda šo ļoti pretrunīgo, ļoti sāpīgo, ļoti mokošo, ja tā varētu sacīt, kara misijas posmu šeit. Tajā pašā laikā jāierauga, ka tas bija objektīvs, neizbēgams vēstures process, civilizāciju sadursme, kuras rezultātā mēs tikām, protams, diemžēl šādā veidā, nolikti pie būtiskā un svarīgā jautājuma - ja mēs pieņemam Kristus vēsti, tad mēs iegūstam savai tautai milzīgu attīstības potenciālu. Ja mēs to nepieņemam, mēs vienkārši izzūdam no vēstures skatuves. Gala rezultātā šī vēsts tika pieņemta - sāpīgi, lēni, grūti, pazemojoši, un mēs ieguvām milzīgu attīstības potenciālu. Skatoties vēsturē, kopumā mēs esam spējuši to izmantot, protams, ne līdz galam. Ja mēs to nebūtu izdarījuši, mūsu vienkārši vairs nebūtu, piedodiet, bet krievi sen jau mūs būtu "noslaucījuši"," skaidro Guntis Kalme.
Līdzās Guntim Kalmem konferencē piedalīsies arī profesors Leons Taivāns, kurš runās par Indriķa hronikas, kristietības un Latvijas valstiskuma kopsakarībām, un vēsturniece Ineta Amoliņa, kura uzsvērs Indriķa hronikas nozīmīgumu novadpētniecības jomā, un vēl citi.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks savukārt pievērsīsies 18.gadsimta Rubenes mācītāja un grāmatnieka Kristofa Hardera devumam, kas ir ļoti nozīmīgs, bet līdz šim par maz adekvāti novērtēts.
"Viņš [Kristofs Harders] bija pret Latviju un latviešiem viens no vistolerantākajiem mācītājiem, kurš arī ļoti labi mācēja latviešu valodu. Tiek uzskatīts, ka viņa latviešu valodas profesionālās zināšanas ir pārspējušas Stendera zināšanas. Viņš ir Vidzemes kalendāra izveidotājs, viņš ir aritmētikas autors, viņš ir pirmais, kurš latviešiem ir sācis mācīt aritmētiku. Viņš ir ļoti augstu vērtējis latviešus un ir aizstāvējis viņu intereses," norāda Andris Vilks.
Harders darinājis arī jaunus latviešu vārdus, to vidū, piemēram, ir sieviešu vārdi Skaidrīte un Modrīte. Rubenes mācītājmuižā viņš bija ierīkojis tipogrāfiju, kurā iespieda grāmatas latviešu valodā. To vidū ir arī pirmā drukātā pavārgrāmata Latvijā.
"Tas ir fenomens arī no valodnieciska viedokļa, jo tur ir ļoti interesanti latviešu valodas darinājumi. Man vienmēr patīk lietot atzinumu, ka Kristofs Harders ir par vairākiem gadsimtiem apsteidzis vienu jēdzienu, kuru mēs vēl aizvien neesam latviskojuši, proti, vārdu "grilēt". Mēs sakām "grilēta gaļa", bet viņš toreiz lietoja jēdzienu "gozēta gaļa", kas ir pilnīgi perfekts latviešu vārds, tas ir ļoti labi izprotams, jo mēs, piemēram, gozējamies saulē, tad - kāpēc tas apstrādātais gaļas gabals lai negozētos arī ugunī? Tur ir daudz tādu interesantu lietu," uzsver Andris Vilks.
Svētdien, 12.jūlijā, Indriķa dienā Rubenē notiks arī pasākums gardēžiem "Mielasts pie Indriķa", kurā šefpavārs Valters Zirdziņš cienās ar ēdieniem, gatavotiem pēc senajā pavārgrāmatā piedāvātajām receptēm.
