Mīts par PSRS investīcijām Padomju Latvijā: Cik Latvija nopelnīja un cik ieskaitīja centrālajā budžetā?

Latvija un arī pārējās Baltijas valstis okupācijas gados vairāk iemaksāja PSRS budžetā, nekā saņēma atpakaļ, – šāds ir galvenais vēsturnieka, Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa secinājums par budžeta norēķiniem padomju gados. Viņa pētījums sniedz detalizētu ieskatu par ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī parāda, cik iespaidīgas naudas tika tērētas militārajiem un represīvajiem izdevumiem.

Saviem aprēķiniem Krūmiņš izmantojis PSRS Valsts bankas filiāļu grāmatvedības dokumentus, kuros uzskaitīti visi Latvijas PSR teritorijā laikposmā no 1946. līdz 1990.gadam gūtie ieņēmumi un tēriņi. Viņš konstatējis, ka šajā laikā

Latvijas PSR teritorijā gūtie ieņēmumi bija par 18,8% lielāki nekā izdevumi, un šī starpība nonāca PSRS budžetā, nevis tika tērēta Latvijas attīstīšanai.

Piemēram, pirmais grafiks parāda, ka pēckara gados – laikposmā no 1945. līdz 1950.gadam - PSRS ieņēmumi Latvijas PSR teritorijā bija lielāki nekā izdevumi.

Tāpat arī PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskās filiāles dokumentos ir redzams, ka šajā laikposmā lielākā daļa no Latvijā gūtajiem ieņēmumiem tika ieskaitīti Vissavienības budžetā, un tikai mazākā daļa tiešā veidā nonāca republikas budžetā.

Daļa no izskaitītās naudas pēcāk Latvijā atgriezās kā “PSRS budžeta dotācija”, tomēr ne visa. Turklāt jāņem vērā arī tas, kādas bija šā laika budžeta prioritātes. Krūmiņa apkopotie dati liecina, ka tās nebija rūpnīcu būvēšana un infrastruktūras attīstīšana – ievērojama daļa līdzekļu tika tērēta militāro un represīvo struktūru uzturēšanai (3.grafiks). To vidū bija Kara un jūras kara uzņēmumu būvniecības ministrija, PSRS Bruņoto spēku ministrija, PSRS Iekšlietu ministrija, PSRS Valsts drošības ministrija.

Kopumā šie dati rāda, ka Latvija pati apmaksāja sevis militarizēšanu un iedzīvotāju represēšanu, un arī tad tā vairāk iemaksāja Vissavienības budžetā nekā no tā saņēma.

Īpaši augstu īpatsvaru šo minēto PSRS ministriju izdevumi Latvijā sasniedza diktatora Josifa Staļina dzīves pēdējos gados. Piemēram, 1952.gadā tie bija 2,186 miljardi rubļu, kas bija pat vairāk nekā puse no visiem līdzekļiem, kas Latvijas teritorijā tika tērēti, Latvijas PSR un PSRS budžetu kopā ņemot (4,345 miljardi rubļu). Krūmiņš uzskata, ka tas liecina par PSRS līdera gatavošanos jaunam karam, ko tādā gadījumā apturēja tikai viņa nāve 1953.gadā.

Par publikāciju

Šī Vidzemes augstskolas Mediju pratības iniciatīvas sagatavotā publikācija ir trešā piecu rakstu sērijā par PSRS finanšu politiku Latvijā un tās sekām. Nākamajās publikācijās tiks apskatīta PSRS lielo investīciju mīta veidošanās un tā izpausmes šodienas Krievijas politiķu retorikā; izklāstīti Latvijas PSR budžeta veidošanās principi; sniegts detalizētāks ieskats arhīvu dokumentos atrodamajā informācijā un visbeidzot skaidrots, kāda ir šo aprēķinu nozīme mūsdienās.

Līdzīgas tendences – ievērojamas ieņēmumu daļas aizpludināšanu no Latvijas PSR uz PSRS budžetu, kā arī lielu līdzekļu tērēšanu militāriem un represīviem mērķiem – Krūmiņš ir konstatējis arī bankas pārskatos par turpmākajiem gadu desmitiem.

Vēsturnieks pašlaik apkopo datus par situāciju Lietuvas PSR un Igaunijas PSR, taču dokumenti, ar kuriem jau viņš iepazinies, liek domāt, ka situācija pārējās Baltijas valstīs ir bijusi līdzīga.

“Baltijas valstu arhīvos atrastie dokumenti apliecina, ka visas Baltijas valstis PSRS centrālajā budžetā iemaksāja ievērojami lielākas summas, nekā saņēma atpakaļ,” uzsver vēsturnieks.

Ar pilno Krūmiņa publikāciju var iepazīties šeit.

Šī publikācija ir trešā piecu rakstu sērijā par PSRS finanšu politiku Latvijā un tās sekām, kā arī par investīciju mīta radīšanu un uzturēšanu. Jau vēstīts par investīciju mīta nostiprināšanos PSRS un turpināšanos šodienas Krievijā. Turpmākajos rakstos apskatīsim padomju finanšu politiku Latvijā un to, kāda ir šī pētījuma nozīme mūsdienās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti