Ināra Juškāne pievērsās cilvēku ikdienas dzīves pētīšanai Otrā pasaules kara laikā, jo uzskata, ka šī tēma nav pietiekami izpētīta. Savukārt tādas dokumentālās liecības kā fotogrāfijas ļauj ieskatīties niansēs, kuras nav minētas citos vēsturiskajos avotos. Sava stāsta ilustrācijai Ināra ir izmantojusi arī unikālas fotogrāfijas ar Rēzeknes skatiem, ko ir uzņēmis kāds vācu karavīrs un kuras pirms trim gadiem brīnumainā ceļā nonāca Latgales kultūrvēstures muzeja krājumā.
„Atrodoties Rēzeknē, viņš arī ļoti smalki visu ir pierakstījis, kas ir redzams fotogrāfijās, kāda iela vai, teiksim, iestāde,” stāsta muzeja krājuma galvenā glabātāja Renāte Vancāne. „Mēs pat nezinām, kāds ir viņa liktenis, viņa vārds un uzvārds."
„Cilvēki turpināja dzīvot – gāja uz darbu, turpināja izglītoties, uzspiesti vai neuzspiesti baudīja arī kultūras dzīvi,” kara laiku raksturo Ināra Juškāne.
Līdz ar padomju varas ienākšanu Latvijā 1940. gadā, par svarīgu un aktuālu ikdienas dzīves sastāvdaļu kļuva cilvēka un varas attiecības. Tolaik tika politizētas daudzas dzīves jomas, pat brīvā laika pavadīšana. Par to liecina dažādu mītiņu, demonstrāciju un sabiedrisku pasākumu atspoguļojums fotogrāfijās. Taču, ielūkojoties cilvēku sejās, var nojaust, ka laimīgais padomju pilsonis vairāk ir mītiska persona nevis reāls cilvēks.
„Pirms tā saucamajām vēlēšanām Latvija sākās Leiputrija. Lai iegūtu strādnieku un Latvijas ierēdņu labvēlību, 21. jūnijā izsludināja algas paaugstināšanu par 15-20%, taču reāli šis algas paaugstinājums nesedza dzīves dārdzības pieaugumu, tas bija apmāns,” pasākuma apmeklētājiem skaidroja Juškāne.
Cikla "Vēstures mirkļu pietura" pasākumi Latgales kultūrvēstures muzejā norisinās reizi mēnesī. Cikls turpinās jau trešo gadu.
