Jānis Gredzens dzimis 1904. gadā, Lodes pagastā Valmieras apriņķī, bija leitnants 4. Vidzemes kājnieku pulkā.
Fotogrāfijā redzams Latvijas armijas virsnieks pilnā augumā, parādes formas tērpā, ar virsnieka zobenu. Stalts, pašpārliecināts vīrietis, nopucēti zābaki, ādas cimdi rokās. Tērpa šuvums laikam ejot ir nedaudz mainījies domājot par karavīru ērtumu, jo te redzam, ka Jānis Gredzens ir galifē biksēs, kas tolaik bija modes lieta.
Dienot Latvijas armijā - 1940., 1941. gadā - Jānis Gredzens atradās Litenes vasaras nometnē tieši brīdī, kad 1941. gada jūnijā notika Latvijas armijas lielākā traģēdija – virsniecības iznīcināšana. Sarkanās armijas NKVD karaspēka vienības aplenca Litenes nometni un nošāva vairāk nekā 50 latviešu virsniekus un izsūtīja 560 virsniekus un karavīrus uz Krieviju.
Jānim Gredzenam šajā brīdī izdevās paglābties. Kā daudzi citi katavīri, viņš juku brīdī slēpās mežos un netika izvests vai nošauts. Joprojām nav zināms precīzs skaits, cik virsnieku nošauts, jo apbedījumi ar karavīru mirstīgajām atliekām atrasti vēl ilgus gadus dažādās vietās. Jānis Gredzens sāka bēguļot un no Litenes devās uz Kurzemi, lai meklētu patvērumu.
Jānis Gredzens 1944. gadā brīvprātīgi pieteicās Latviešu leģionā. Viņš piedalījās Kurzemes lielkaujās, kas izrādījās liktenīgas - 16. novembrī Jānis kirta kaujā. Otrā lielkauja norisinājās Priekules – Vaiņodes sektorā pie Auces no 27. oktobra līdz pat 25. novembrim. Šajā kaujā kopumā krita ap 19 tūkstoši vācu un tostarp arī latviešu karavīru. Ja vienā dzīves brīdī viņam izdevās pasprukt no nāves, tad šajā lielkaujā Jānim diemžēl nācās šķirties no dzīves.
Jāņa Gredzena mirstīgās atliekas atrastas 1998. gadā un apglabātas Lestenes brāļu kapos.
Ziņas sniedza Mudīte Grimma.
