Atbilstoši šīs augstskolas zinātnieku versijai "protobalti bijuši pārejas posms starp indoeiropiešiem un baltiem".
Kā paskaidroja BFU docents, pētnieciskās grupas vadītājs Edvins Zaļcmans, protoindoeiropieši izzuda otrās tūkstošgades pirms mūsu ēras sākumā, bet balti parādījās uz otrās un pirmās tūkstošgades pirms mūsu ēras robežas.
"Tas ir, sanāk, ka vairāk nekā 500 gadu šeit neviens nedzīvoja. Bet tas nav iespējams!
Arheologi, vēsturnieki ir izdarījuši pieņēmumus, ka šajā pustūkstotī gadu bija cita kultūra, un tagad mēs varam uzrādīt reālus šīs kultūras pierādījumus," sacīja zinātnieks.
Protobaltu apmetnes pēdas, kā arī keramikas, darbarīku un rotājumu fragmentus arheologi atraduši meža malā, kādas pārpurvojušās attekas krastā, kas agrāk tecējusi uz līci.
Apmetne, kas datējama ar 1600-1400 gadu pirms mūsu ēras, bijusi samērā liela.
Zinātniekiem vēl veicams liels darbs, bet jau tagad ir pamats runāt par "nozīmīgu zinātnisku atklājumu arheoloģijas jomā", sacīja BFU Humanitāro zinātņu institūta direktors Valērijs Gaļcovs.
Izrakumu vietā vēl ir jāveic virkne analīžu, lai precizētu atradumu vecumu un to, kādas kultūras kultivējuši protobalti, viņš piebilda.
