Panorāma

Izstādē «Expo 2017» Astanā notiek Latvijas diena

Panorāma

Panorāma

Ložmetējkalnā atrod latviešu strēlnieku mirstīgās atliekas

Šovasar Ložmetējkalnā atrastas 50 karavīru mirstīgās atliekas

Izrakumos Ložmetējkalna apkaimē izceltie Pirmajā pasaules karā kritušie tiešām ir latviešu strēlnieku pulku karavīri. Tā pēc sākotnējās ekspertīzes informē meklēšanas vienības pārstāvji. Ložmetējkalnā un Tīreļpurvā krituši, pazuduši un ievainoti tūkstošiem latviešu strēlnieku, kuri cariskās Krievijas armijas rindās cīnījās pret vācu karaspēku. Kritušo un bezvēsts pazudušo karavīru meklēšanas ekspedīcija turpināsies vēlāk šovasar.

Brīvprātīgie un vēstures pētīšanas entuziasti, saņēmuši nepieciešamās atļaujas, jūnijā pārmeklēja vairākas vietas Ložmetējkalna tuvumā, kur Pirmā pasaules kara gados noritēja leģendārās  Ziemassvētku kaujas. Meklētāji atrada 50  karavīru mirstīgās atliekas un skaidroja, kādai armijai kritušie bija piekritīgi. Meklēšanas vienības “Leģenda” biedrs Tālis Ešmits:

„Varam droši apgalvot, ka [kritušie] ir latviešu strēlnieki. Bet mēs nezinām, vai viņi visi ir latviešu strēlnieki. Daļai šo karavīru bija latviešu strēlnieku krūšu nozīmes. Tā bija viņu atbildības zona, un, visticamāk, karavīri apbedīti pēc kaujas, kad jau bija atgriezusies atpakaļ vācu puse. Par to liecina fakti, ka karavīri bija apbedīti  kopā ar nesprāgušiem lādiņiem.”

Ir cerība, ka vismaz vienu karavīru varēs svītrot no Pirmajā pasaules karā bezvēsts pazudušo saraksta. Apbalvojumam par drošsirdību ir numurs, pēc kura var noskaidrot, kam tas piešķirts.

„Tagad ir jāraksta pieprasījums Krievijai, Krievijas Aizsardzības ministrijas arhīvam Podoļskā, lai viņi mums sniedz atbildi.. kas ir šis cilvēks. Tas prasīs zināmu laiku. Ir tā saucamais oficiālais ceļš, starpvalstu līgumā atrunāts - raksta vēstules un saņem atbildes. Un ir otrs cilvēcīgais ceļš, kur draugs draugam pa telefonu pasaka, internets, kuru izmantot, kaut kādu priekšatbildi uzzinātu, lai uzzinātu, kāds šim puisim vārds.”

Meklēšanas ekspedīcijā piedalījās 40 brīvprātīgie no astoņām valstīm. Piemēram, Hanss Sogndals Valeskogs beidzis Arheoloģijas fakultāti Zviedrijā un kopā ar vienību “Leģenda” bijis apmēram 20  ekspedīcijās Latvijā:

„Iespējams, ka šī man ir veiksmīgākā ekspedīcija Latvijā. Es nekad nebiju atradis Pirmā pasaules kara karavīrus. Bet galvenokārt Vācijas un Krievijas no Otrā pasaules kara laika. Latvija manai sirdij tuva zeme. Es zinu, cik svarīgi bija Latvijai atgūt neatkarību, tāpēc es esmu priecīgs būt šeit un palīdzēt.”

Tālis Ešmits: „Neviens cits, izņemot latviešus, nedomās par latviešu karavīriem. Tādēļ mums tas ir kā pienākums, (..)obligāti, ka jebkura ekspedīcija, kura ir vērsta uz militāras vēstures izzināšanu, pirmkārt ir saistīta ar latviešiem un Latviju. Tāds ir Ložmetējkalns, arī mūsu ekspedīcijas Krievijā.”

Karavīru pīšļus pārapbedīs Brāļu kapos pie Silenieku mājām Ložmetējkalna apkaimē. Pērn kopumā pārapbedīja apmēram 200 Pirmā pasaules kara karavīru, tostarp arī latviešu strēlniekus.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti