Šogad aprit 25 gadi kopš augusta puča, kas izmainīja vēstures gaitu. Šajā dienā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, bet OMON bruņutransportieri tikmēr atradās pašā Rīgas centrā - Doma laukumā.
Kādas būtu prognozes, ja pučs nebūtu izgāzies, kas notiktu ar Baltijas valstīm, kāda bija pasaules un Eiropas valstu vadītāju attieksme - tas viss prasās pēc nopietniem pētījumiem, uzsver zinātnieki. Nelielu spraudziņu notikumu attīstībā viņi jau pavēruši.
“Būtiski ir visu laiku atgādināt par sociālo atmiņu, lai tā tiktu pārnesta nākamajām paaudzēm, lai tā cilvēkiem, kas ir pieredzējuši šos notikumus, nostiprinātos atmiņā. Jo Atmodas posmam ir vislielākais pozitīvais potenciāls kā 20. gadsimta notikumam. To ir apstiprinājuši respondenti vērienīgā aptaujā, un tas var palīdzēt mums veidot pozitīvo nacionālo identitāti,” skaidro komunikācijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes lektore Laura Ardava.
Tikmēr vēsturnieks Edgars Engizers uzskata, ka mēs pašlaik Atmodu skatāmies atrauti no idejiskās attīstības, kas bija pirmsatmodas laika Latvijā: “Ir vairākas lietas, kas pētītas ir maz, bet kam ir būtiska ietekme. Viens ir Krievijas disidentu atspoguļojums Latvijā, un es varētu izcelt nelielu grupu, kas ir ebreju disidenti. Mēs redzam, ka ebreji ļoti lielu ieguldījumu devuši Latvijas valsts atjaunošanas posmā, ideju līmenī, kas pētīts nav gandrīz nemaz.”
Tikko līdz Latvijai nonācis Gorbačova fonda dāvinājums – 26 grāmatas, kurās publicētas telefona sarunas ar tādiem pasaules ietekmīgākajiem valstsvīriem kā Kolu, Miterānu, Bušu. “Iedomājaties, pārsvarā ir Persija līča jautājumi, bet Bušs neaizmirst apjautāties Gorbačovam – kā jums tur ar tām Baltijas valstīm, lūdzu nelietojiet spēku. Divas sarunas janvārī ir šādas. Bušs, kuru mēs daudz kritizējam par nepietiekami aktīvu pozīciju, tomēr 1991. gada jūlijā, mēnesi pirms puča, atkal runā ar Gorbačovu un saka - nu, jums vajadzētu tās Baltijas valstis atlaist...” stāsta tiesību zinātņu doktors, Atmodas laika politiķis Tālavs Jundzis.
Tie ir tikai daži momenti, kas palīdz saprast pasauli, atzīst Jundzis, piebilstot, ka šādu atklāsmju vēl varētu būt daudz, tāpēc pētījumus ir vērts turpināt.
