Panorāma

Baltkrievijai atņem pasaules čempionāta rīkotāja tiesības

Panorāma

A. Navaļnija arestu uzskata par nepamatotu

ASV prezidentu inaugurāciju vēsture

Ieskats ASV prezidentu inaugurāciju vēsturē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Inaugurācijas ceremonijā Kapitolijā Džo Baidens kļūs par 46. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu. Gadu desmitiem ASV prezidenta inaugurācija notikusi ik pēc četriem gadiem un parasti janvārī.

1937. gadā Franklins Rūzvelts kļuva par pirmo prezidentu, kura inaugurācija notika janvārī. Pirms tam inaugurācijas notika martā, lai atvēlētu pietiekami daudz laika vēlēšanu rezultātu apkopšanai un varas nodošanai nākamajai administrācijai. 

Bet, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un padarot šo procesu ātrāku, ASV konstitūcija tika grozīta, lai ceremonija varētu notikt janvārī.

Rūzveltu aizstāja Harijs Trumens, prezidents līdz 1953. gadam. Viņa prezidentūras laikā ASV nometa pasaulē pirmo atombumbu – Japānas pilsētā Hirosimā.

Tad sekoja Dvaits Eizenhauers, bijušais armijas ģenerālis Otrajā pasaules karā, prezidents līdz 1961. gadam.

Republikānim Eizenhaueram sekoja demokrāts Džons Kenedijs, gados jaunākais prezidents ASV vēsturē. Viņa prezidentūras laiku iezīmēja Kubas raķešu krīze. Kenediju nogalināja atentātā Dalasā.

Amatu pārņēma viņa viceprezidents Lindons Džonsons, to ieņemot līdz 1969. gadam.

Nākamais – republikānis Ričards Niksons. Votergeitas skandālā ierauts, Niksons kļuva par pirmo un līdz šim vienīgo ASV prezidentu, kuram nācās atkāpties no amata.

1976. gadā par prezidentu ievēlēja Džimiju Kārteru. Viņš amatā bija tikai vienu termiņu, bet kopš tā laika tagad 96 gadus Kārters guvis plašu atzinību cīņā par cilvēktiesībām, par ko ieguvis arī  Nobela Miera prēmiju.

Ronalds Reigans, Holivudas aktieris, bija ASV prezidents lielāko 80. gadu daļu. Pirmā termiņa laikā izdzīvoja atentāta mēģinājumā.

Tad amatā stājās Džordžs Bušs vecākais, kurš bija Reigana viceprezidents. Viņa prezidentūras laikā sabruka Padomju Savienība, Baltijas valstis atguva neatkarību, notika Līča karš.

Cīņā par otro termiņu Bušs zaudēja Bilam Klintonam. 1998. gadā pret Klintonu sāka impīčmenta procedūru, pārmetot nepatiesu liecību sniegšanu saistībā ar seksa skandālu ar Moniku Levinsku. Senāts Klintonu attaisnoja.

2001. gadā prezidentūru sāka Džordžš Bušs jaunākais. 11. septembra uzbrukumi notika viņa prezidentūras laikā, izraisot tā saukto “karu pret terorismu”, kas sākās ar Afganistānas karu, kam sekoja iebrukums Irākā.

2009. gadā Baraks Obama kļuva par pirmo melnādaino prezidentu ASV vēsturē.

Bet Donalds Tramps prezidenta zvērestu deva 2017. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti