„Kā zināms, 1918.gada 17.novembra vakarā Latvijas politisko partiju pārstāvji sanāca un vienojās, ka nākamajā dienā pasludināma Latvijas valsts neatkarība. Šajā pašā sēdē tika arī nolemts, ka jānodrukā ieejas kartes uz nākamās dienas pasākumu Latvju operas namā,” stāsta Toms Ķikuts. “(..) Līdz mūsu dienām ir saglabājusies viena un varam teikt, ka tā ir unikāla.”
Uz šīs kartes ir burti LTP – Latvijas Tautas padome, tā politisko partiju organizācija, kas pasludināja Latvijas valsts neatkarību, tāpat uz tās ir uzraksts „Ieejas karte” un „18.novembris 1918.gads”, kas nepārprotami liecina par šo notikumu. Diemžēl uz kartes nav norādīts tās adresāts.
“Ir zināms, ka tā pēc Otrā pasaules kara ir nonākusi otrpus dzelzs priekškaram. Jo Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā šis unikālais priekšmets nonāca kā dāvinājums no Austrālijas latvietes. Tas bija ierāmēts un acīmredzot kaut kur bijis pakarināts pie sienas kā liels dārgums. (..) Mēs diemžēl īsti nevaram izsekot, kam šī karte ir piederējusi, jo tā ir anonīma un mums nav saraksta ar cilvēkiem, kas bija klāt zālē,” skaidro Ķikuts.
Ir zināmi cilvēki, kuri bija uz skatuves, ir zināms, ka viņiem aizmugurē atradās Latvju operas koris, Viļa Rīdzinieka fotogrāfijā arī redzams, ka zālē ir viesi, bet, kas ir viņu sarakstā, nav īsti zināms.
“Pēc izstādē apskatāmā privātā ielūguma folkloristam Krišjānim Baronam varam spriest, ka ievērojamiem kultūras un politiskajiem darbiniekiem, kuri tieši nebija iesaistīti Latvijas Tautas padomes darbā, acīmredzot arī ir izsniegti ielūgumi,” vērtē Ķikuts.
Zināms, ka Latvijas Republikas proklamēšanas pasākums tika sagatavots lielā steigā, faktiski vienas dienas laikā, sagatavojot skatuvi, sarunājot fotogrāfu un panākot to, ka jau 18.novembra vēlā pēcpusdienā Latvijas Tautas padome varēja pasludināt neatkarīgu Latvijas valsti.
