#Grosvaldi1922. Margarētu ielūdz uz princeses Mērijas laulību ceremoniju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Februāra otrā pusē un marta sākumā Margarēta dienasgrāmatā atzīmējusi, ka bijuši dažādi ielūgumi apmeklēt sarīkojumus, tostarp uz Apvienotās Karalistes princeses Mērijas laulību ceremoniju. Margarēta turpina intensīvi baudīt kino, operas, teātru repertuāru. Oļģerda Grosvalda akreditēšanu par Latvijas sūtni Beļģijā atzīmē arī Briseles laikraksti “Le soir” un “La dernière Heure”, publicējot sarunu ar Dr. Grosvaldu. Oļģerdu vizītē pieņēmis arī Francijas ministru prezidents Puankarē.

#Grosvaldi1922/1912

Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. 

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

16.02.1922.-16.03.1922

1. marts

Margarēta devusies uz pili – princeses Mērijas laulību ceremoniju abatijā. Redzējusi slavenu amerikāņu mēmo spēlfilmu “The Sign on the Door”, dzirdējusi Šalapinu. Turpinās masāžu kurss.

1.3.1922

“We” have had various invitations, even to the Palace – the men did look nice in their breeches – and “most of us took off our coats” in the Abbey, at Princess Mary’s wedding on 28.2. She has taken all this in a very disagreeable manner – my only refuge is an aristocratic silence. – My American girls asked Ogier to dance, and I had to go to the rescue. We saw Norma Talmadge in “The Sign on the Door”, heard Shaliapin and saw the wedding pictures – which made me excited in spite of myself. Massages etc. are going along rather alarmingly – I think I have gone beyond what I learnt from Ню.

 6. marts

Oļģerda Grosvalda akreditēšanu par Latvijas sūtni Beļģijā atzīmē arī Briseles laikraksti “Le soir” un “La dernière Heure”, publicējot sarunu ar Dr. Grosvaldu. Grosvalds atsaucies uz Beļģijas un Latvijas kopīgajiem likteņiem Pirmajā pasaules karā un abu valstu attiecībām. Latvija pirmā apgādāja Beļģiju ar liniem un kokmateriāliem, un Grosvalds izteica pārliecību, ka abas valstis, kuras karā cīnījušās par vienu un to pašu mērķi, arī mierīgā saimniecības laukā atradīs ciešus pamatus kopdarbībai.

Laikraksta “La dernière Heure” reklāmas lapa
Laikraksta “La dernière Heure” reklāmas lapa

12. marts

Margarēta brīvo laiku pavada dejās, staigājot pa parku un baudot tēju.

12.3.1922

Yesterday I dined at the Royal with Hella and Hans, and we danced a little at the Queen's; his method was quite easy to catch. This afternoon we walked in the Park, and had tea at the Criterion – they are stingy, and I have to talk German.

"Queens Hall", kur notikušas dejas
"Queens Hall", kur notikušas dejas

13. marts

Margarēta beidzot redzējusi Bernarda Šova lugas "Cilvēks un ieroči" iestudējumu!

13.3.1922

We had Grimm and Louden here – the ladies have gone to Bavaria. And enjoyed ”Arms and the Man”* in Hampstead.

*Bernarda Šova lugā “Cilvēks un ieroči” tēloti serbu-bulgāru kara notikumi, un tajā apvērsti tradicionālie priekšstati par varonību un gļēvulību. Šīs lugas pirmuzvedums Londonā bija pirmais publiskais Bernarda Šova darba iestudējums, kurā bija iesaistīts profesionāls aktieru ansamblis. (Informācija no Nacionālās enciklopēdijas.)

14. marts

Ārzemju ziņās lasāms, ka 13.03.1922 Francijas ministru prezidents Puankarē* pieņēmis vizītē Latvijas sūtni Oļģerdu Grosvaldu.

*Raymond Nicolas Landry Poincaré (1860–1934) bija franču valstsvīrs, kurš no 1913. līdz 1920. gadam bija Francijas prezidents un trīs reizes Francijas premjerministrs.

Raymond Nicolas Landry Poincaré
Raymond Nicolas Landry Poincaré

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti