Sadaļas Sadaļas

#Grosvaldi1921. Oļģerds iecelts par rezidējošo ministru Francijā; Mērija iet vannā

Aprīlis ir brāļu Oļģerda un Jāzepa dzimšanas dienu mēnesis. Šogad Jāzepam Grosvaldam atzīmējam 130. jubileju, atskatoties uz viņa agrīno jaunību caur dienasgrāmatu no 1911. gada un vēl nedaudz agrāk tapušu pašportretu. Savukārt 1921. gadā Margarēta turpina lustēties Londonā, Latvijas laikraksti vēstī, ka Oļģerds Grosvalds iecelts par rezidējošo ministru Francijā. Tikmēr fragmentā no Mērijas Grīnbergas vecākās Krievijā tapušās dienasgrāmatas uzzinām gan par Jāni un Katrīnu Linteriem, gan to, kā Mērija gāja vannā.

#Grosvaldi1921

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Projekts turpinās ar 2021. gadā, sekojot Grosvaldu gaitām 1921. gadā.

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

17.04.1921. – 30.04.1921.

17. aprīlis

Margarēta bauda pavasari, parks gan ir slēgts streika dēļ, tomēr ir gramofons un dejas! Margarētas sirdsāķītis ir apslimis, viņa raksta viņam vēstuli. Kopā ar Leju un Kundziņu bijusi uz dejām, kārtīgi izdejojusies ar Kundziņu, atkārtojot visus Rīgā iecienītos dejas soļus.

Margarēta Grosvalde #diary

17.4.1921

The park is closed on account of the strike. We had Capt. and Mrs. Bray here with a grammophone and danced, and had “jellies”. I visited the Tate Gallery and for the first time really saw Rosetti, Watts, and Turner. My love is ill – so I wrote to him – but I can hardly find the right words. I took Leya and Kundzin* to the Queen’s Hall to-day and danced with Kundzin – I had to do all sorts of Riga steps.

*Arveds Kundziņš (1891-1950) dzimis Tērbatā profesora Ludviga Kundziņa ģimenē. 1910. gadā uzsācis mācības Tartu Universitātē. Studējis arhitektūru Rīgas Politehniskā institūtā, beidzis Latvijas universitāti 1920. gadā. Sācis strādāt Latvijas Ārlietu ministrijā un kopš 1922. gada bijis Latvijas sūtniecības sekretārs Vašingtonā.

Arveds Kundziņš

19. aprīlis

Vairāki laikraksti ziņo, ka Ministru kabineta sēdē 18. aprīlī Oļģerds Grosvalds iecelts par rezidējošo ministru Francijā.

Izgriezums no laikraksta “Latvijas Vēstnesis”

23. aprīlis

Margarēta turpina priecāties, ka vizītē Londonā vēl atrodas Leja un Kundziņš. Dzirdējuši pasaulslaveno tenoru Dmitriju Smirnovu, kopā iepirkušies, vakariņojuši, apskatījuši Čelsijas mājas ar zaļajām durvīm. Tomēr Margarēta arī zūdās, ka nevienam viņi īsti nepatīk, ka centieni padarīt citu dzīves gaišākas tiek pārprasti.

Margarēta Grosvalde #diary

23.4.

it has been rather fun having Leya and Kundzin here. We heard Smirnov*, went shopping, dined at the Trocadero, saw Chin Chin Chow, and it is nice to have someone who can see the beauty of the Chealsea houses, green doors and knockers. We had a party last night – and I am persuading myself that I like that boy and even feel annoyed at the moonshine scene with Doris. But nobody seems to like me – Madame has sent me a letter the meaning of which I could scarcely understand – it seems that my honest efforts to be good and make her life brighter have meant something quite different, and that I have got no nearer to my goal.

Dmitri Smirnov (Smirnoff, Moscow, Russia 1882 – Riga, Latvia 1944)

24. aprīlis (1911. gads)

Jāzepa Grosvalda dzimšanas diena, par ko viņa paša pārdomas: “Palieku 20 gadu vecs: cik nepatīkami – tā jau ir diezgan nopietna lieta”! Ieskatam Džo dzimšanas dienas notikumi pirms 110 gadiem, par tiem viņš dienasgrāmatā reflektē nākamajā dienā. Bijis skatīt slavenā franču impresionistu mākslas kolekcionāra un aģenta Paul Durand-Rull privātkolekciju, pēc tam lielisks vakars.

Otrdeen 25.aprilis, 1911

Mana dzimumdiena. Palieku 20 gadu vecs: cik nepatīkami – tā jau ir diezgan nopietna lieta. Pecpuzd. bijām pie Durond–Rull* privātkolekcijā, un pēc tam izbraucām ar tvaikonīti uz St.Cloud, kur iekš Pavillon Been, padzēram tēju un pēc tam gājām pa parku pastaigāt, kuru pirmo reizi redzēju visā zaļumā. Lielisks vakars – svētsvinīgs miers un neviena cilvēka. Vakariņas paēdām turpat, apakšā (blakus bij nepatīkami piedzēruši) un tad aizbraucām majās. Dzialas, kā norunāts, nāca uz Café Napolitain, bet ar trīs vāciešiem. Gājām pie Gernijs’a uz Dzialesa velējumu aprunāju frēhelu līdz nākt (viņa man iedeva savu kokaīna krājumu glabāt – paturēju) un tad gājām uz Prinzess, kur viņa bij ļoti mīlīga. Pec tam Dz. viņu plakeja un līdz sešiem bijām visos lokālos bez jēgas. Labi, ka šie maksāja.

*Pols Durands-Ruels (1831-1922) bija franču mākslas tirgotājs, kas bija saistīts ar impresionistiem un Barbizonas skolu. Būdams pirmais, kurš atbalsta tādus māksliniekus kā Klods Monē, Kamils Pisarro un Pjērs Augusts Renuārs, viņš ir vislabāk pazīstams ar jauninājumiem mākslas tirgu modernizācijā, un parasti tiek uzskatīts par vissvarīgāko 19. gadsimta mākslas tirgotāju.

Pols Durands-Ruels

Tagad atkāpsimies vēl mazliet senākā pagātnē un aplūkosim pašportretu, kas tapis 1909./1910. gadā - laikā, kad Džo uzturējās Minhenē.

1909. gada jūnijā Džo pabeidza ģimnāziju un ģimene vēl nebija izšķīrusies par viņa tālākajiem ceļiem - Jāzeps pats, iespējams, būtu vēlējies uzreiz doties uz Parīzi, taču, apsverot par un pret, tika nolemts, ka nākamo gadu Džo pavadīs Minhenē, dzīvojot tur kopā ar vecāko brāli Oļģerdu. Rudenī Džo ceļi veda turp un tika uzsākta interesanta, daudzpusīga, eiropeiska dzīve Vācijas pilsētā. Sākotnēji Jāzeps tikai baudīja dzīvi, arī apmeklēja muzejus un izstādes, zīmēja un gleznoja, taču nemācījās. Mazliet vēlāk, 1910.gada sākumā viņš tomēr sāka apmeklēt ungāru mākslinieka Šimona Holloši (1857-1918) darbnīcu. Šai laikā, visticamāk, 1909./1910.gadu mijā tapis kāds pašportrets - "Pašportrets pilnā augumā" (kartons, eļļa, 57 x 35 cm, LNMM), kurā Džo redzams 18/19 gadu vecumā, eleganti ģērbies un pašpārliecināts - īpašība, ko viņš nezaudēja nevienā brīdī.

Jāzeps Grosvalds Minhenes dzīvoklī, 1909. gads.

Jāzeps Grosvalds, "Pašportrets pilnā augumā", kartons, eļļa, 57 x 35 cm.

26. aprīlis (1911. gads)

Oļģerda Grosvalda dzimšanas diena, kas aprakstīta Džo 1911. gada dienasgrāmatā! Līdzās nelielām svinībām Džo reflektē par savu pēdējā mēneša dzīvi, kura bijusi amizanta, tomēr “kura man tagad līdz kaklam”.

Trešdeena 26. Aprilis, 1911

Olgerda dzimumdiena. Paēdām pie Vian un dzērām tēju pie Rumpelmayera. Vakarā pie Fushera. Un Royalā. Visādas intrigas ar Dz. un Frehel un Madeleine u.t.t. Royalā, kā bij norunāts, satiku Suzanne, devu viņai visādas lietas, ko ēst, un tad atkārtojās pagājušās trešdienas nakts. Atnācu hotelī otrā dienā, ap četriem.

Esmu visas šīs pēdējās četras nedēļas vedis dzīvi, kura bij ļoti amizanta, kuru vajadzēja arī reiz izbaudīt, bet kura man tagad līdz kaklam. Katrā nedēļā mazākais četras reizes iziets – pastarpām piecas dienas pēc rindas – vienmer vēli gultā, vēli cēlies, no viena hoteļa uz otro, no vienas Goites uz otro. Pēdējā laikā pat dažreiz pēc divu, trīsu stundu gulēšanas agri cēlies un ar dāmām uz iepirkumiem – nav viegli! Un cik Montmartrā būts! Tagad gribētos uz zemem un stipri veen atpustees.

Oļģerds Grosvalds 1910. gadā

29. aprīlis

Epizode no Mērijas Grīnbergas dienasgrāmatas jeb “Kā Mērija vannā gāja”.

Katrīna Lintere

Jānis Linters

Es dzirdēju, ka Katiņa Dombrovska* strādā konsulātā kā Sarkanā Krusta māsa. Es aizgāju konsulātā pateikties. Atkalredzēšanās bija ļoti sirsnīga. “Mācītāja kundze, ja jūsu mamma redzētu, kā jūs izskatāties.” Es izbijusies noraudzījos uz savām kājām Io zābakos ar pelēku drēbi augšgalā un melnu ādu apakšgalā (es gadiem ilgi staigāju mantotos vīriešu zābakos). Pamanīju kā viņa vēro manu kleitu, kas man likās ļoti eleganta, pašūta no tumši zaļas somu gardīnes, ko es mantoju no māmiņas dzīvokļa Gorohovaja ielā. Kā ielas jaku es laikam valkāju Io smokingu (ar to Lieldienās gāju pie sv. vakarēdiena, jo man nebija nekā melna). Es vienmēr gāju vēl joprojām veselās kleitās ar vecu salmu cepuri galvā, samērā eleganti, taču acij no Eiropas likos diezgan jocīga. Katiņa Dombrovska tūliņ atstāja savu darbu konsulāta apakšējās telpās un lūdza mani savā privātā istabā augšstāvā. Tur viņa man parādīja bildi un pastāstīja, ka mācītājs Šalkovskis nesen viņu Maskavā salaulāja ar inženieri LINTERU** viņas jaunības draugu. Sekoja bezgalīga rinda jautājumu un atbilžu. Viņa piedāvāja, lai es kādreiz atnāku uz konsulātu nomazgāties. Rets lukss. Viņiem cauru dienu lielā, skaistā vanas istabā bija karsts ūdens. (Vai es minēju, ka tēvam*** es sagatavoju kannu ūdens no 15 patvāriem). Viņa piedāvāja mūs apgādāt ar visnepieciešamāko vīriešu veļu. “Paldies, mēs varam vēl atnākt.” Bet es dzirdēju, ka labiem draugiem no Mežu un svaru palātas esot ļoti nepieciešama veļa. Gabalu sarkanas flaneļa drēbes Mērijai un arī bārenītei, kura Mērijai skolā sēdēja blakus, es dabūju tūliņ. Laikam Katiņai bija jāpateicas, ka es kādu dienu pateicoties kādam gadījumam, dabūju no sava tēva skaistus šņorzābakus. Mēs ar tēvu pārrunājām veļas jautājumu un vienu dienu es ar G. aizgāju pie Katiņas un viņa iedeva Blumbaham un ..... tieši to, kas viņiem bija nepieciešams.

Pa to laiku es gāju man laipni piedāvātajā vannā. Bet ar kaut ko tik smalku es nepratu apieties un gandrīz saslimu. Ūdens bija par karstu, tuvumā nebija neviena, kas man varētu palīdzēt. Tikai vēlāk es atradu vannas mehānismu.

*Katrīna Dombrovska (1877-1963) - Augusta Nikolaja Dombrovska meita. Pirmā laulība ar mākslinieku Jūliju Jaunkalniņu, kurš miris 1919. gadā. 1921. gada 4. maijā Maskavā salaulāta ar inženieri Jāni Linteru.

** Jānis Linters (1879-1963) sakaru inženieris, radioelektronikas speciālists, ievērojams ar Latvijā un Krievijā realizētajiem sakaru projektiem, Latvijas Radiofona dibinātājs

*** vīram mācītājam Jānim Grīnberga

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt