#Grosvaldi1912. Ap Jāņu laiku ģimene satiekas un izbauda vasaru Latvijā

Džo pavada pēdējās nedēļas pirms vasaras atvaļinājuma Vilkavišķos, kā arī dažādos treniņos citur un ļoti gaida tikšanos ar ģimeni. Viņam izdodas īsi satikt brāli, kas pirmais brauc uz Rīgu un tālāk uz Jūrmalu, kur nododas garām pārdomām. Ap Jāņu laiku gandrīz visa ģimene beidzot ir kopā un sāk izbaudīt vasaru Latvijā. Pavisam drīz tiek gaidīta arī vecākā māsa Mērija ar ģimeni.

#Grosvaldi1922/1912

Digitālais projekts vēsta par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi, sākot no 1919. gada tiek atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. 

Grosvaldu dzimtā ir:

  • Mērija Grīnberga jaunākā,
  • viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja,
  • viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982);
  • vectēvs – advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924)
  • viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936),
  • kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962),
  • gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920),
  • ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) 
  • Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982).

Šis ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības projekts, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

01.06.1912.–30.06.1912.

5. jūnijs

Džo raksta Margarētai – par brāli, par Irmu (uz kuru viņš, šķietami pa jokam, mazliet apvainojies), par lielo izmirkšanu, jājot uz šaušanas nodarbībām – vēstulei pat pievienots zīmējums, kurā redzams Džo, slapjš jo slapjš zirga mugurā, kurš smejas par visu šo situāciju. Kopumā viņš jūtas apmierināts, vasaras uniforma ir pietiekoši laba.

Donnerstag

Liebe Margarete,

danke Dir sehr für Deinen Brief, der mich sehr belustigt hat - auf unser Unikum bin ich sehr gespannt. [..] Er kommt wahrscheinlich Morgen Abend in Wirballen an - ich fahre ihm dorthin entgegen. 

[Ceturtdiena

Mīļā Margareta,

Liels paldies par Tavu vēstuli, kas mani ļoti uzjautrināja – esmu ļoti sajūsmā par mūsu "Vienreizējo".[..] Viņš droši vien rītvakar ieradīsies Virbaļļos – es braukšu uz turieni viņu sagaidīt.]

Irma kannst Du zum 21ten Geburtstag erklären, dass ich eigentlich ihr Freund - war. Jetzt aber hat sie dieselbige Freundschaft beinah verscherzt dadurch, dass sie mir nie, auf meine wiederholten Aufforderungen geschrieben hat.

[Vari paskaidrot Irmai viņas 21. dzimšanas dienā, ka es patiesībā biju viņas draugs. Tomēr tagad viņa ir gandrīz zaudējusi šo draudzību, nekad nerakstot man pēc maniem atkārtotiem lūgumiem.]

Mammis Erlebnisse in Wirballen beunruhigen mich aufs anperste. Wie hat sie es "wagen können" den Подполховник Попобй, der jetzt an Krusenstems Stelle kommandiert, nach mir simplem freiwilligen Lennewehr zu fragen? Seine Antwort ist auch sehr gut - er kennt natürlich niemanden von uns dem Namen nach. Dabei war dieser gute Knabe, so viel ich weiss, an diesem Abend schwer betrunken – pilns kā utka, wie unser Schwager sagt.

[Mammas pieredze Virbaļļos mani ļoti satrauc. Kā viņa "uzdrošinājās" pajautāt Подполховник Попобй, kas tagad komandē Krūzenstema vietu, par mani, vienkāršu brīvprātīgo Lennewehr? Arī viņa atbilde ir ļoti laba – viņš, protams, nevienu no mums nepazīst vārdā. Cik man zināms, tas labais "zēns" tajā vakarā bija ļoti piedzēries – pilns kā utka, kā saka mūsu svainis.]

Wir waren Montag wieder da zum Schiessplatz die siebzig Werst geritten und regneten auf dem Wege so pitschnass wie ich noch in meinem Leben nie gewesen bin – jetzt weiss ich erst, was der Ausdruck "kein trockener Faden am Leibe" bedeutet. Aber es kommen noch einige Details hinzu, wie - Stiefel voller Wasser und vor allem alles unter den vier Buchstaben - Sattel, Hose etc. gnatschendnass. Dasselbe Vergnügen hatte ich heute (wir waren zum Mansmieren hinausgeritten), als uns ein fünf Minuten dauernder Platzregen durchnässte – aber vollkommen!

[Pirmdien mēs atkal bijām jājuši septiņdesmit verstes uz šautuvi, un pa ceļam salijām vairāk, nekā es jebkad savā mūžā esmu bijis - tikai tagad es zinu, kāds ir izteiciens "nav sausas vietiņas uz mana ķermeņa" nozīmē. Bet vēl ir dažas detaļas, piemēram - pilni zābaki ar ūdeni un it īpaši viss zem četriem burtiem - segli, bikses utt. izmirkuši. Man bija tāds pats prieks arī šodien (mēs bijām izbraukuši uz postījumiem), kad piecu minūšu lietusgāze mūs izmērcēja - pilnībā!]

Ich bin mit der Sommeruniform sehr zufrieden – das Hemd ist sehr kleidsam [..] Außerdem kann ich, wann ich nur kann und will, meine Winter Uniform anziehen.

[Ar vasaras formu esmu ļoti apmierināts – krekls ir ļoti "velkams" [..]. Es varu arī uzvilkt ziemas formu, kad vien varu un gribu.]

Bitte grüß alle, vor allem Mammi recht von mir – ich schreibe ihr vorläufig nicht, denke aber oft an sie und wünsche ihr beste Gesundheit und Erholung. Schreib mir wieder recht bald!

Dein Bruder

J.

[Lūdzu sveicini visus, īpaši mammu – pagaidām viņai nerakstīšu, bet bieži domāju par viņu un novēlu viņai veselību un atveseļošanos. Raksti man drīz atkal!

Tavs brālis

Dž]

Eben erfahre ich, dass wir am 5ten Juni wieder auf den Schiessplatz müssen!!!

Hast Du im Excelsior gelesen, dass die französischer Tennisspieler von den deutschen im Paris geschlagen sind?!

Armer Gobert und armer Decugis!

[Tikko uzzināju, ka mums 5. jūnijā jādodas atpakaļ uz šautuvi!!!

Vai lasīji Excelsior, ka Francijas tenisistus Parīzē pārspēja vācieši?!

Nabaga Goberts un nabaga Decugis!]

6. jūnijs

Iepriekšējā dienā iesākto vēstuli māsai Džo mazliet papildina un nosūta nākamajā dienā. Turpinās nelielās zoba problēmas, kā arī sliktie laikapstākļi.

Montag

Heute schick ich erst diesen Brief ab und fahre dann gleich mit Uli dem Doktor nach Kovno, von wegen meinem Zahn. Er war zwei Tage hier und hat alle meine Ställe, die Stadt Wolkowischki und etwas Reitübungen gesehen [..]

Das Wetter ist hier sehr schlecht und es regnet jeden Tag etwas. Heute wurde ich wieder auf dem Heimwege nass. 

Bitte zu grüß alle.

Dein Bruder

Joe

[Pirmdiena

Šodien es vispirms nosūtīšu šo vēstuli un tad došos uz Kovno [Kauņu] ar ārstu Uli, mana zoba dēļ. Viņš šeit bija divas dienas un redzēja visus staļļus, Volkovišķu pilsētiņu un dažus jāšanas vingrinājumus [..].

Šeit ir ļoti slikti laikapstākļi un katru dienu nedaudz līst. Šodien mājupceļā atkal samirku.

Lūdzu, sveicini visus.

Tavs brālis

Džo]

10. jūnijs

Oļģerds raksta Džo no Berlīnes, brāļi turpina plānot satikšanos Virbaļļos. Vēstule tiek rakstīta gan pirms, gan pēc teātra apmeklējuma, kas paticis tīri labi – Oļģerds priecīgs svilpojot gājis mājup, tomēr domājis arī par brāli, kuram šobrīd trūkst kultūras dzīves.

Berlin N.W. Am Bahnhof Friedrischstr.

Elite Hotel

10.VI.1912

½ 8 os vakarā

Dear Joe

gribu tūlīt pie Reinhardt’a, bet man vēl drusku laiks. Te visur guļ pelnu traukos apkārt krievu самоштопския, viesnīca pastāv gandrīz tikai no krieviem.

Saņēmu Tavu otro vēstuli, paldies! Lieta ir tā, ka man ļoti labi pasē palikt te vēl kādu dieniņu: naudas man puslīdz ir diezgan arī ilgākai palikšanai un notes gadījumā var aizņemties pie Wolf’iem jeb Koch’a. Jā Kochs! Viņam vajadzēja šodien pienākt no Parīzes resp. Koln’as, kā man viņa māte vakar pa telefonu teica. Biju šodien pat uz Potsd. Bahnhof, bet viņš neatnāca. Laikam kāda skaista "Rheinlãnderin" būs viņu aizkavējuse, šo mūžīgo gaili! Ceru tomēr, ka viņš rīt pienāks un tad, zināms, ar viņu labprāt 2 vaj 3 dienas vēl pavadītu.

½ 11-os

Luga bij ļoti laba. "Mein Freund Teddy", pēc franču valodas tulkota (Andre Rivoire* et Lucien Besnard**). Zināms, tulkojums paliek tulkojums un ātrā runāšana vien vēl neiztaisa francūžus, pat Reinhardt’a teātrī ne. Bet Wassemans galvenā lomā bij ļoti smalks un luga pati ir tik skaidra un jautra, ka ar lielu prieku svilpodams iet mājās. Es nezinu, vaj Tu viņu pazīsti? Tā ir atkal tāda vecās un jaunās pasaules pretim stādīšana, kā par piem. iekš "Transatlantiques", amerikāņu tipa idealizēšana, kura, zināms, lielo majoritāti nebūt netēlo. Bet kāpēc lai tāds smalkjūtīgs cilvēks lai arī reiz Amerikā nedzīvotu; scenas ir katrā ziņā dzīvas un amizantas, tas, ko pa vāciski sauc "prãchtig" – tas šis Teddy ir – a clear man. Man bij tā par Tevi jādomā, ka Tev visa tā tagad nav, ne teātra, ne koncerta, ne muzeju - un tur es vēl sūdzos un apgalvoju Tev, ka man gribētos ļoti sportu dzīt, jāt par piem.! Man laikam tomēr gribas tāpat jāt, kā kaviāru ēst…. ja man to katru dienu dotu, būtu drīz maledetto caviale, kā Benvenuto Cellini sauc savu fleites spēli par "maledetto suonare", kamēr tēvs, kas viņu katru dienu liek spēlēt, lieto smalkāku izteicienu: "il lascivissimo cornetto (!!!)". 

*André Rivoire (1872 – 1930) - franču dzejnieks un dramaturgs

**Lucien Besnard (1872 – 1955) - franču dramaturgs un drāmas kritiķis

11. jūnijs

Vakardienas garās vēstules turpinājumā Oļģerds arī apraksta savas pārdomas pašam par sevi – viņš esot īsts "lielpilsētas bērns" un tikai tā varot dzīvot. Tāpat viņš kritizē Vēdekinda lugu un pašu autoru arī (kurš dzīvojot tai pašā viesnīcā, kur apmeties Ogier).

Jā, jo nu lai tur dara. Grant a moi, es gan esmu lielpilsētas bērns; ja es šo isto asfalta gaisu arī neesmu ar mātes pienu iezīdis, tomēr pie tā savos labākos jaunības gados esmu tā pieradis, ja gribi, tā sagiftējies, ka man ar to pietiek, lai justos labi. Braucu te ar lielu prieku uz autobus’a imperiales, svilpoju, apskatu ļaudis, jaunās meitenes šauros kostīmos un vieglās kurpītēs, norūdītos bālos šoferus, kas laikam reti iet baznīcā un bezbēdīgo naktsputņu baru, kas smaržojot izlaižas vakarā pa asfaltu uz ikdienišķo darbu. Tikai lielā pilsētā varu dzīvot. Un, cik jocīgi tas ar manā mutē neizklausītos - atrodu vienmēr vairāk, cik lielā mērā Parīze, Berlīne (!!), Londona un Pēterburga ir būtnes no vienām asinīm, no vienas lielas famīlijas. Kas man ir galu galā Nice, Ronen vaj Bruxelles, man, Francijas draugam? Tur tomēr nedzīvotu! Bet šī lielpilsētas atmosfēra, tas ir kaut kas, ko vajaga sajust. Slimība, varbūt, bet neizbēgama kaislība. I’y retournerai toujours [es vienmēr atgriezīšos], ja arī simtreiz par to lādētos. Tur ir kaut kas no tās sajūtas iekšā, ar kuru noziedznieks atkal un atkal tuvojas nozieguma vietai…Pie Reinhardta līdzās, iekš "Deutsches Theater" spēlēja "Erdgeist" no Wedekind’a*, ar pašu autoru un viņa sievu galvenās lomās. Bēdīgi un nožēlojami tie ļaudis, kas tādā bleķā iet vēl noklausīties! Tādas efemeras riebīgas nejauki abnorma gara manifestācijas! Paldies Dievam, ka par šo periodu esmu galīgi pāri, kur šādas lietas atzinu! Tagad zinu labāki savu laiku izlietot, ja tas būtu arī tikai ar gulēšanu. Pats Wedekinds dzīvo te viesnīcā ar savu auksti smuko, vāciski neveiklo sievu. Kad viņš tur klusi vienā stūrī ēd vakariņas, visa viņa "interesantā" diabolitāte pazūd un šinī nogurušā vecā slikti razētā vecā ģīmī vairs nav nekā cilvēcīga. Ar tipisku vācu buržujību Wedekinds tagad avīzēs protestē pret cenzūru, kas viņa "mākslu" apspiežot. Ko cenzūra neizdarīs, to laika zobs drīz vien paspēs. Warte nur, balde ruhest du auch…

Bet nu par mūsu lietām. Domāju tomēr, ka Kochs rīt būs klāt. Katrā ziņā, ja viņš arīu nepienāks, braukšu agrākais trešdienas rītā. Telegrāfēšu Tev, kaut gan nezinu, kā iznāks – ar Tavu adresi viemēr ir pārpratumi! Ja nu Tu nebūtu Virbaļos pretim (kas vienmēr caur kaut kādu nejaušību var notikt!) – tad es paliktu gluži mierīgi Virbaļos pie tā viesnīcas saimnieka, kuru Tu man ieteici (jeb pie kāda cita, ja tur rūmes nav). No Virbaļiem tad Tev droši varēs telegrāfēt, jev citādi kā ziņu dot uz Volkovišķiem; un Tu tad man atbildētu jeb atnāktu pats mani meklēt. Zināms, būtu patīkami, ja Tu man uz šejieni vēl varētu rakstīt, kura diena Tev īsti labi pasē - jo Tu taču laikam nevari tik viegli dabūt atļauju? Ja Kochs rīt pienāk un mani pierunā, es palieku varbūt vēl ceturtdienu ar un braucu tikai piektdienā.

Katrā ziņā, tas ir norunāts: es braucu ne agrāk kā trešdienā (laikam tikai ceturtd. vaj piektdienas rītā) un telegrāfēju Tev. Apstājos Virbaļos un no turienes telegrāfēju Tev vēlreiz, ja Tevis nesastopu.

Atraksti man katrā ziņā pēc šīs vēstules saņemšanas uz šejieni vēl vienu karti: ko Tu par visu to domā un kad Tu esi brīvs. 

Priecājos ļoti Tevi atkal redzēt. Par Michelu un Moulia, šo pārlieku savādo pāri, labāk mutiski.

Sveiks un uz redzēšanos!

Tavs Olgerds

*Benjamin Franklin Wedekind (1864 – 1918) – vācu dramaturgs

12. jūnijs

Džo raksta brālim, lūdz turpināt piesūtīt žurnālu un gaida iespējamu atpūtu no karadniesta. Tomēr arī atzīst, ka pagājušās nedēļas jāšana pa nakti bijusi patiesi "smuka".

Otrdien, 12tā

Cher Ogier,

Paldies par Excelsoriem, vēstulēm un 5 rubļiem - esmu Putjatam samaksājis. Excelsioru lūdzu vēl piesūtīt līdz sestdienai, 16tam (exclusive), jo laikam mēs pirmdien jeb otrdien varēsim aizbraukt. Ļoti priecājos tagad jūrmalā drusku atpūsties no tejienes pūliņiem. Ko dar L. famīlija - vai Tevi atkal sāk vilkt pie krāgas uz Bilderliņiem? Vai Лабунский famīlija atkal pavadīs vasaru jūrmalā? Atraksti vēl kādi karti - gan tā jau mani vēl te satiks. 

Mums pagājušā sestdienā bij nopietns jājiens - 75 verstis vienā dienā, no kura esmu krietni noguris. Bijām pie vācu robežas un jājām pa smuku nakti atpakaļ. Ļoti smuks ceļš, taisni tai pusē, kur jau no Volkoviškiem bij redzami mazi zili kalni. Atliek vēl viens смотрй un tad mūs atlaidīs.

Uz priecīgu redzēšanos

Joe

 

13. jūnijs

Vakardienas vēstulei brālim Džo pievienojis arī pavisam privātu, slepenu sadaļu  kurā viņš pastāsta par veselības problēmām, par kurām nekādā gadījumā neļauj teikt mātei un māsām. 

Privatissime!

Esmu sev pie lielā jājiena sestdien ļoti stipri iekšas sakratījis, pie kam viena no ārējām aknes pusēm (krieviski to sauc передния связки печени) ir pa daudz nopūlētas, tā ka man tai vietā ir cēlušās neuralgiskas (tā tad īsta apskādējuma nav) sāpes, kuras jau sākās pusceļā, vēlāk pieņēmās tādā mērā, ka pusdzīvs pārnācu mājās. Zināms ļoti pārbijos un domāju, ka varbūt plaušām kas noticis, bet dakters mani apmierināja un izklausīja plaušas un sirdi, kas abas pavisam veselas. Tikai nu tagad pilnīgi atpūšos mājās un guļu uz gultas, dienastā neejmu. Lūdzu nestāsti dāmām ne vārda - tikai Papiņam Tu vari ko teikt, ja vēlies. Mēģināšu drīzāk tikt mājās.

16. jūnijs

Džo raksta māsiņai – jau pavisam drīz gaidāma viņa ierašanās Rīgā un no turienes Jūrmalā. Šī iemesla dēļ viņš jau lūdz sagatavot dažādus gardumus pirmajām pusdienām mājās. Jūtams, ka Džo ļoti ilgojas pēc ģimenes un nevar sagaidīt atkalredzēšanos.

Sonnabend

16 Juni 1912

Liebe Margarete,

bitte bedank Dich in meinem Namen bei Mammi und Ogier für die neuesten Postkarten und schäm Dich selbst sehr, denn Du hast jetzt eine Masse Zeit und konntest mir im Lauf der letzten zwei Wochen wohl einen Brief geschrieben haben - Stott gibt es immer genug! Jetzt, natürlich, ist es noch mehr nötig, denn ich komme bald nachhause. 

[sestdiena

1912. gada 16. jūnijs

Dārgā Margareta,

lūdzu, pasaki manā vārdā paldies Mammi un Ožjē par jaunākajām pastkartēm un ļoti nokaunies, jo Tev tagad ir daudz laika un pēdējo divu nedēļu laikā varēji man uzrakstīt vēstuli – lietu vienmēr ir pietiekami! Tagad, protams, tas ir vēl vairāk nepieciešams, jo es drīz būšu mājās.]

Aller menschlichen Berechnung nach fahren wir Montag, den 18ten oder Dienstag, den 19ten mit dem üblichen Zug (vier Uhr montags) von hier ab und sind also in Riga um neun Uhr morgens Dienstag oder Mittwoch. In Riga gehe ich zum Zahnartzt und fahre dann zum Mittag an der Strand hinaus. 

[Pēc visiem cilvēciskiem aprēķiniem mēs no šejienes izbrauksim pirmdien, 18. vai otrdien, 19. ar parasto vilcienu (pirmdien pulksten četros) un tātad otrdien vai trešdien deviņos no rīta būsim Rīgā. Rīgā eju pie zobārsta un tad braucu uz Jūrmalu uz pusdienlaiku]

Also bitte zu Dienstag oder Mittwoch ganz besondere Delikatessen auf Lager zu haben, wie Keuchelbraten, Gurkensalat, frische Walderdbeeren mit Schmand und vor allem guten Kaffee sowie Bier. Auch ist gutes, nicht zu heißes Wetter sehr erwünscht. Außerdem bitte die dableibenden Excelsiors aufzubewahren. 

[Tāpēc, lūdzu, uz otrdienu vai trešdienu paņemiet no krājumiem ļoti īpašus gardumus, piemēram, cepeti, gurķu salātus, svaigas meža zemenes ar skābo krējumu un, galvenais, labu kafiju un alu. Ļoti vēlams arī labs, ne pārāk karsts laiks. Lūdzu, saglabā arī atlikušos Excelsiorus.]

Wie steht es mit dem Reiten? Giebt es in den Tsatterrsällen gute Gäule und habt Ihr Damen Courage Euch auf ein feuriges Araberross zu schwingen? Ich würde gern mit Euch spazierenreiten.

[Kā ar jāšanu? Vai izjādes arēnā ir labi zirgi un vai jums, dāmas, ir drosme uzkāpt ugunīgā arābu zirgā? Es labprāt ar jums pavizinātos.]

Bitte lies Olgerd folgendes Gedicht vor, dass unser Freund Moritz Martin Scheinenski verfasst hat (der "Verrückte") und bitt ihn Dir näheres über dies Unikum zu erzählen. Das Gedicht heißt:

[Lūdzu, izlasi šo dzejoli Olgerdam, ko rakstīja mūsu draugs Morics Martins Šeinenskis ("trakais"), un palūdz viņam pastāstīt vairāk par šo unikālo lietu. Dzejolis:

Was tun?

Que faire?

Poetenpoemen sind schon exhaustiert

Schreiberschriften pikant blamiert

Mit Künstlerkünster will sich niemand befassen

Und Tagelöhner durchstreifen die Straßen

Und Dichter und Schreiber

Und Künstler und Tagelöhner

Und was sonst noch hienieden

Zu schaffen nur ist beschieden frägt nun:

"Was tun?"

Das hört wohl jedermann

Der Weise wie der Tor

Es gellt ja jedem Ohr,

Doch niemand sinnt nach Plan.

Leb wohl und grüß alle - Auf Wiedersehen

Dein J.

Sobald ich den Tag meiner Ankunft in Riga genau weiss telegraphiere ich noch. Der Tag, den ich dann bezeichne, bedeutet die Ankunft in Riga.

[Ardievu un sveicini visus - uz redzēšanos

Jūsu Dž

Tiklīdz uzzināšu precīzu savas ierašanās datumu Rīgā, es telegrāfēšu. Diena, ko tad norādu, nozīmē ierašanos Rīgā.]

19. jūnijs

Oļģerds raksta brālim garu vēstuli (ko lasīsim vairākās daļās) un stāsta par pirmajiem iespaidiem, atkal nonākot Jūrmalas mājā, par attiecībām ar ģimeni, par dažādām savām pārdomām un secinājumiem.

Edinburgā, 6. jūnijā 1912 [19. jūnijs]

trešdienas vakarā

Mīļo Joe

Sēžu atkal savā vecā lielā istabā: puķes uz galdiem, grāmatas godīgi uz plauktiņa, telpas un kārtības diezgan priekš visa, kas man pieder. Pēc tā tagad tik ilgi alkstu un manu prieku un gandarījumu Tu jo labāki sapratīsi savos tagadējos apstākļos, kur es Tevi no sirds nožēloju, t.i. ja Tu dūšīgais ulans vispārīgi manu nožēlošanu gribi pieņemt. Spirta lampa omulīgi dzied uz mana galda, tāpat kā Viktorscheffel-ielā: toreiz tas ar bij tāds īss sapnis no paša stūrīša, paša kaktiņa, kuram tikai ātri bij jāizgaist, tādēļ, ka tas uz nepareiza fundamenta dibinājās…

Visi citi guļ un miers valda mājā, pēc tam, ka bij diezgan nepatīkama scēna starp tēvu un Linu - tas, kā liekas, biežāk atkārtojas un tur nekā nevaru darīt. Man tagad vispārīgi šie apstākļi papriekšu jāpazīst un jāsaprot - es nemaz pie tā neesmu pieradis. Ļoti grūta mana pozīcija paliek caur to, ka esmu tēvam tik daudz pateicības parādā, ja viņš kādreiz aizmirstas, tad es nu esmu pēdējais, kurš drīkstētu viņam ko teikt! Esmu tūlīt pēc piebraukšanas runājis ar viņu par saviem parādiem: viņš mani noklausījās, pakratīja ar galvu un tad apsolijās visu to izdarīt. Cik man tas pašam viss bij nepatīkami! Es redzu, ka esmu muļķības darījis un šī mēmā akceptēšana manu apziņu vēl vairāk apgrūtina, nekā stiprākie pārmetumi varētu to panākt.

[..]

20. jūnijs

Oļģerda vēstules Džo nākamā daļa – domas par un ap nākotni. Viņš saprot, ka doktora eksāmena nokārtošana nes sev līdzi atbildību un pienākumus, ka nebūs vairs iespējams vest tādu dzīvi, pie kādas bija pierasts līdz šim.

Grosvaldu bērni pie galda Edinburgā 1912. gadā

Man tagad tik daudz neskaidrības par savu stāvokli un savu nākotni, ka man te jūrmalas klusumā vajadzēs labi ilgi noskaidroties un pārdomāt, kā lai dzīvoju, ko lai iesāku: šis eksāmens (kaut gan pats uzskatīju un vēl uzskatu viņu pilnīgi kā sāņu lietu) tomēr nozīme diezgan lielu "griezienu" manā dzīvē! Tā, kā līdz šim, nevaru vairs tālāk dzīvot. Tas gan tomēr bij vēl līdz šim mana klusā cerība: notaisīt eksāmenu un tad dzīvot tālāk Parīzē vaj citur kur, bez pienākumiem un pārmetumiem - mācīties un baudīt. Bet es nāku pie pārliecības, ka tas nekādā ziņā neiet. Kāpēc ta man pa ārzemēm brīvībā blandīties, kad mājā pastāvīgas nepatikšanas, kad Lina uzupurējas mātes dēļ, māte bērnu dēļ u.t.t. Kas man par tiesību???

Bet lai nu atrastu citu kādu izeju un kaut kādu formu šai  "jaunai dzīvei" - man vajaga vispirms miera un laika. En tout cas, je ne bouge pas d'ici jusqu'à une décision quelconque [jebkurā gadījumā, es nedošos no šejienes prom līdz kādam lēmumam].

Bet kāpēc lai Tev uzmācos ar visām šīm drūmām lietām, kuras Tevi nebūt nevar daudz interesēt? Par to var arī, zināms, daudz mutiski runāt. Tā tad līdz atkal redzēšanai!

21. jūnijs

Oļģerda vēstule brālim turpinās – šoreiz stāsts par pirmajiem iespaidiem, Rīgā iebraucot, par tēva jauno amatu, kā arī par lidmašīnu paraugdemonstrējumiem jūrmalā, kas viņam sagādājuši īpašu prieku un pat nedaudz sentimenta un apbrīna par aviācijas attīstību.

Vakar pienācu Rīgā un iebraucot atradu šo pilsētu smuku, tīrīgu un daudzmaz eiropeisku pēc visiem šiem krievu-žīdu miestiņiem. Lina man bij pretim un pastāstīja tūlīt, ka tēvs ievēlēts par член городский управы [pilsētas domnieks] (Stadtrat), kuru ir pavisam 10 (Krastkalns otrais latvietis). Alga ir 5000 rb., tikai visas citas nodarbošanās pavisam jāatstāj, advokatūra, biedrības priekšniecība u.t.t. Bankas dir. vietu, paldies Dievam, var paturēt! Tēvs pats liekas būt ļoti mierā.

Apskatīju jauno māju, kuru atradu samērā ļoti godīgu drusku Vīnes konditoreju stilā, bet tomēr daudz labāku, nekā šo Vandervelde’s monstruozitāti. Patīkami bij braukt ar paša liftu!

Jūrmalas dārzs ir ļoti bēdīgs, kailie dārza stūri (kur agrāk stāvēja ar tik daudz atmiņām savienotie koki)  ir pavisam nepanesami. Bet viss šis mūsu veselīgais mājas komforts un vecā omulība man bij tik patīkami sajūtami pēc 2 gadu prombūšanas!

Vakarā pie jūras notika aeroplānu lidojumi, viens Bleriot [franču lidmašīna, pirmo reizi lidojusi 1909. gadā un viens Farmans [franču lidmašīnu ražošanas kompānija, dibināta 1908. gadā]. Atcerējos, kā priekš 3 gadiem biju redzējis Romā Wright’a pirmos mēģinājumus un ka toreiz jūrmalā izteicu pārliecību, ka redzēšu drīz kādā zilā vakarā šos slaikos putņus lidojam pāri jūrai; neviens man toreiz negribēja ticēt un tagad tas ir piepildījies. Ļoti smuki tas izskatījās: viņi uzkāpa labi augstu, tā ka nepatīkamo troksni vairs nedzirdēja un tad pret rožaini zilām debesīm smuki atcēlās šīs smalkās elegan’tas Bleriot līnijas. Gluži maziņš tur cilvēks iekšā, kā melns punkts - un tomēr šis mazais punkts pārvalda visu, dod īsto dzīvību, satur savās rokās šos 50 zirgus, kas tur ir iekšā.

22. jūnijs

Oļģerds raizējas par brāļa loterijas biļeti, jau atkārtoti jautājot par to. Tāpat viņam ir ieteikums attiecībā uz vilciena braucienu, kas tūlīt stāv priekšā arī Džo. 

Ceturtdien, 7. jūnijā [20. jūnijā]

Kas būs ar Tavu loterejas biļeti? Vaj Tu droši zini, ka viņa vienu gadu der? Tad aizraksti tak varbūt vēlreiz Massot’am (viņš dzīvo tagad 8, impasse Ronsin, Steinheil’a vecā atelier’ā!!!) jeb izprasi no Koch’a (Lietzenburgerstr. 32) Pigannean adresi, kurš tagad pats vienu banku ir dibinājis un droši labprāt priekš Tevis šo lietu izdarīs! Bet dari to tūlīt, bez kavēšanās - raksti tūlīt Koch’am kādu karti!

Cita man nekā nav ko stāstīt. Ceļojums bij gluži patīkams, pateicoties tam apstāklim, ka direktā vagonā Verždolovo-Kotedari-Muravjevo-Riga var dabūt plac-kartes, tā ka var gulēt: tikai ķiseni un deķi vajaga sev ņemt līdz, jo tur pat ruļļu nav, it nekā priekš galvas. Ja Tu brauci otrā klasē, tad es Tev šo vagonu varu ieteikt!

23. jūnijs

Vēstules nobeigumā Oļģerds apraksta airēšanu kopā ar Margarētu – viss bijis skaisti, vienīgi mazliet vēss laiks. Tāpat viņš runā par tuvākiem plāniem un aicina brāli līdzi braucienā pie paziņām. Jūrmalā tiek gaidīta vecākā māsa ar savējiem.

Vakar ar Māsiņu airēju divas stundas uz Lielupes, bija ļoti smuki, tikai drusku auksts te ir, aukstāki nekā marta mēnesī Bordigherā. Kad Lullu [Mērija Grīnberga] ar savējiem atkal nāks uz jūrmalu, tad es domāju uz vienu vaj divi nedēļām aizbraukt pie Gussar’a - tur varēs peldēt, braukt, šaut un eventueli jāt. Vaj Tu man nenākis līdz? Mājās tagad esot priekš mums visiem telpas par maz, tā ka viņi jau domā sākt būvēt uz tennis laukuma otru māju, kam es esmu ļoti pretim.

Dzīvo nu sveiks! Sveicini savus biedrus no manis, nepārpūlies pie "lava"-s taisīšanas un rumku tukšošanas.

Ogier

P.S. Še klāt mana daļa priekš Putiata’s. Papiņš Tev, kā liekas, nosūtīja jau aizvakar 50 rub. Tik daudz Tu taču gribēji, vaj ne?

27. jūnijs

Pienākušas 1912. gada vasaras brīvdienas un (gandrīz) visi Grosvaldu "bērni" atpūšas vasarnīcā Edinburgā, trūkst vienīgi vecākās māsas Mērijas, kura ar ģimeni arī drīz ieradīsies Latvijā un jūrmalā.

#ģimenesfoto 1912

Grosvaldi
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt