Ikšķile ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā. Vēsturnieki uzskata, ka apdzīvotība šeit sākusies jau vēlajā paleolītā, bet 10. gadsimtā šeit apmetušies lībieši. Senā lībiešu ciema lielākie arheoloģiskie pētījumi veikti pagājušā gadsimta 60.-70. gados.
Ikšķiles baznīcas kapsētā arheologs Jānis Graudonis pirms 50 gadiem izpētīja vairāk nekā 600 apbedījumus, un tas materiāls bija ļoti pateicīgs, lai spētu rekonstruēt Ikšķiles 13.-15. gadsimta iedzīvotāju sadzīvi, veselību, uzturu un izskatu.
Grāmatā apkopotie pētījumi vēsta, ka tolaik te bijusi pilsētnieciska vide un dzīvojuši bagāti ļaudis, kuru mūžs gan bijis visai īss. Sievietēm līdz 35 gadiem, bet vīriešiem līdz 40. Grāmata ir bagāta ar ilustrācijām, taču tās nav mākslinieka fantāzijas auglis, bet gan rekonstrukcija.
Grāmatu ''Ikšķiles iedzīvotāji 13.-15. gadsimtā'' vēsturnieki sauc par pirmo mēģinājumu pasniegt objektīvu vēsturi ikvienam saprotamā veidā.
"Šī grāmata ir tāda, ka, viņa [rakstīta], izmantojot nevis senlietu materiālu tik daudz, bet tieši to informāciju, ko mēs varam iegūt no kapulauka materiāla, no kauliem. Būtībā ar jaunākajām zinātnes atziņām padarīta šī vēsture dzīva," norādīja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis.
Grāmata, kuras izdošanu finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds un novada pašvaldība, ir uzrakstīta divās valodās - latviešu un angļu, un ikšķilieši to sauc arī par dāvanu Latvijai. "Tie pētījumi ir faktiski nenovērtējami, un es domāju, ka šāda grāmata faktiski ir vienīgā Baltijā," uzskata Ikšķiles novada kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Dace Jansone.
Grāmata tapusi trīs gadu laikā un izdota 500 eksemplāros.
