Dienas ziņas

Bērnu nolaupīšanas lietās advokāti palīdz bezmaksas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Kara muzejā izstāde «Brīvības čuksti»

Brīvības čuksti - izstādē Kara muzejā atzīmē simtgadi kopš Latvijas- Krievijas miera līguma

Lai atzīmētu simtgadi kopš parakstīts miera līgums starp Latviju un Padomju Krieviju, šovakar brāļu kapos Rīgā pieminēs kritušos karavīrus, bet rīt Rīgā ieradīsies kaimiņvalstu, kā arī Polijas un Somijas ārlietu ministri. Miera līgums pielika punktu Neatkarības karam un deva iespēju beidzot ķerties pie valsts celšanas. Kara muzejs šo gadskārtu atzīmē ar jaunu izstādi.

Izstāde “Brīvības čuksti: Latvijas neatkarības zaudēšana un atgūšana.1940.– 1990. gads” nav akadēmiskas vēstures grāmatas pārstāsts. Tā vairāk balstīta uz simboliem un emocijām, lai cilvēki aizdomātos par to, kas veido viņu brīvību  - gan personisko, gan valstisko -  saka izstādes autori.

“Brīvība tāpat kā daudz kas cits ir kļuvuši pašsaprotama. Jebkura lieta, kas ir pašsaprotama, pie kuras ir pierasts, zaudē vērtību,” norādīja Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Marjus Zaļeckis.

Instalācijas centrā ir Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums, ko noslēdza 1920. gada 11. augustā. Tās mērķis ir parādīt, ka juridiski mehānismi, kas garantē drošību un brīvību, ir ļoti trausli un nepastāvīgi, it sevišķi, kad pie varas nāk totalitāri režīmi.

“Līgums, kurā divās valodās skaidri ir rakstīts, ka Krievija atsakās no jebkādām pretenzijām uz Latvijas teritoriju, tiek pārkāpts un 1940. gadā notiek Latvijas okupācija,” vēsturisko patiesību atgādināja Zaļeckis.

Vēsturnieks norādīja, ka pastāvēja divi brīvības slāņi: “Brīvība, ko sniedza padomju režīms, apceļot padomju zemi, klausīties atļauto mūziku un lasīt atļauto literatūru. Bet bija otrais slānis, kas mums nebija pieejams - ceļošana pa pasauli un atsevišķa mūzika.”

Attapīgi izstādes apmeklētāji to atradīs, bet stāsta turpinājums vedina kāpt vēl augstāk. Izstāde parāda arī tos cilvēkus, kas nevēlējās palikt Latvijā, kad te izveidojās padomju režīms. “Viņi izvēlās šo brīvību saglabāt citur, pārceļoties uz zemēm, kuras nebija okupējis padomju karaspēks. Sākumā tā bija Rietumeiropa,” stāstīja Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Ainis Lociks.

Izstāde atklāj, kā latvieši dzīvoja trimdā, kā viņi izjuta brīvību  un kā cīnījās par brīvu Latviju. “80. gados, kad iesaistījās jaunieši, akcijas kļuva izteiksmīgas, spilgtākas un pievērsa pasaules preses uzmanību kā piemēram, Baltijas miera kuģa, kas notika 80. gada vidū,” norāda Lociks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti