Arheologi noskaidrojuši, cik seni ir Latvijā atrastie mamuta zobi un unikāla koka laiviņa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Arheologi izpētījuši datējumu Latvijā atrastajiem mamuta zobiem un citiem īpaši retajiem priekšmetiem Nacionālā vēstures muzeja krājumā. Analīzes veiktas ar nolūku noskaidrot, vai konkrētie mamuti ir dzīvojuši Latvijas teritorijā vienlaicīgi ar pirmajiem šeit ienākušajiem cilvēkiem ledus laikmeta beigās. Savukārt, izpētot kādu līdz šim nezināma laika sakrālas nozīmes koka laiviņu, noskaidrots, ka tā ir unikāla senlieta visas Austrumeiropas un Ziemeļeiropas mērogā.

 

Vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētnieki Rūta Vecmuktāne un Jānis Ciglis rāda mamuta zobu, kas atrasts Dirdes grantsbedrēs Bauskas apriņķī. Līdzās novietots arī mamuta ilkņa gabals no Piedrujas apkārtnes, kas gan ir krietni smagāks – ap pusmetru garš un 10 centimetru diametrā. Lai arī abi retie priekšmeti Latvijas teritorijā atrasti jau sen, muzejs nupat tiem veicis analīzes, lai noteiktu precīzu datējumu.

“Šie [mamuta zobi] izrādījās, ka ir aptuveni no 32 līdz 34 tūkstošus gadus veci. Tas ir tā dēvētais starpledus periods,” atklāj Ciglis.

“Mamuts kā dzīvnieks ir zālēdājs, un tas nozīmē, ka šeit dabas apstākļi šajā periodā ir bijuši līdzīgi mūsdienu tundrai, kur mamutam bija pietiekoši daudz barības, lai viņš varētu paēst, Un tas nozīmē, ka teorētiski arī cilvēks te varēja dzīvot, bet kārtējais ledājs visas cilvēka pēdas, iespējams, vienkārši ir aizslaucījis, kad nāca nākamais apledojums. Tas būtu ļoti interesanti, ja nākotnē pēc 200 vai 300 gadiem mums izdotos pierādīt, ka cilvēki šeit dzīvojuši nevis tikai 12 tūkstošus gadu, bet jau pirms tam ar pārtraukumiem arī šeit ir bijuši,” stāsta Ciglis.

Arheologi noskaidrojuši, cik seni ir Latvijā atrastie mamuta zobi un unikāla koka laiviņa
00:00 / 05:17
Lejuplādēt

Vēstures muzeja arheologu pētītie mamuti nav tā dēvētie reliktie mamuti, kas dzīvojuši Latvijas teritorijā vienlaicīgi ar pirmajiem šeit ienākušajiem cilvēkiem ledus laikmeta beigās. Tomēr to, ka mamuti šeit tik vēlu vēl ir bijuši sastopami, pagaidām apstiprina Dabas muzejā esošā mamuta zoba senāku analīžu rezultāti, bet teritorijās uz dienvidiem un rietumiem no Latvijas un Somijā mamuti izzuduši ātrāk.   

“Latvijā kopumā ir atrasti apmēram 30 mamutu kauli, kuri glabājas dažādās institūcijās, pie mums ir 5 zobi. Divi ilkņi un 3 zobi. Uz datējuma analīzēm Polijā, Poznaņā, sūtījām četrus paraugus,” stāsta Rūta Vecmuktāne.

Metode, ar kuru pēta priekšmeta vecumu, ir starptautiski izplatīta, taču nav lēta.

“Ir ļoti daudz dažādu materiālu muzejā, kuriem nevaram noteikt vecumu. Jau daudzus gadus ir  C14 - radioaktīvā oglekļa metode, ar kuru var noteikt datējumu. Agrāk analīzēm bija nepieciešams daudz materiāla no priekšmeta, bet tagad pietiek pat ar gramu, lai noteiktu vecumu. Tas gan ir dārgi - ap 400 eiro, bet šad tad arī mēs varam šo gramu materiāla noziedot un priekšmetus nodatēt. Līdz ar to bieži mūsu priekšstati par kādiem arheoloģijas priekšmetiem arī stipri mainās,” saka Ciglis.

Līdz ar mamutu zobu datējumu pētījumu arheologi analīzēm uz Poliju bija nosūtījuši arī 19. gadsimta beigās Brendiķu purvā, rokot kūdru, atrastās nelielās sakrālas nozīmes koka laiviņas fragmentu, kuru līdz šim uzskatīja par vēlā dzelzs laikmeta darinājumu.

Taču saņemtais rezultāts uzrāda pavisam citu, krietni senāku datējumu, nekā līdz šim bija pieņemts, stāsta Ciglis.

“Apmēram 50 centimetru gara oša koka laiviņa, to uzskatīja par 10. gadsimta laivu, bet man bija doma, ka tā tomēr varētu būt senāka – laiks ap Kristus dzimšanu. Taču izrādījās, ka tā ir pat vēl senāka, jo datējums ir 7000 gadu pirms mūsu ēras. Tā ir unikāla senlieta visas Austrumeiropas un Ziemeļeiropas mērogā. Viens no labāk saglabātajiem senajiem koka traukiem vispār Eiropā. Līdz ar to tas ir ārkārtīgi unikāls priekšmets, jo tik labu mezolīta priekšmetu praktiski mums nav,” atzīst Ciglis.

Arheologi secina, ka Latvijas teritorijā ir atrasts daudz unikālu arheoloģisku liecību, kam joprojām nav noteikts precīzs datējums un kuru patieso vērtību joprojām neapjaušam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti