Raunai kā apdzīvotai vietai Latvijā bijusi svarīga loma vēsturiski, bet arī mūsdienās daudzi ceļotāji to izvēlas kā pieturvietu.
Raunas pils un tās apkārtne, kas joprojām glabā kādus neatklātus noslēpumus; Raunas Staburags kā unikāls dabas piemineklis, kas piesaista atpūtniekus, un tāpat arī vēsturnieku un valodniekus diskusijas par to, ko tad nozīmē pats vārds "rauna" – tik krāšņa ir šī vieta Latvijas kartē. Varbūt ne bez iemesla ir pašu raunēniešu teiciens, ka Visuma centrs ir Rauna.
Rūpīgs vēsturnieku darbs mūsdienās ļauj vietas atklāt no jauna. Tā tas ir arī ar Raunu un tās pili. Notiek arheoloģiskie pētījumi un agrāk izdotu materiālu pārskatīšana, lai veidotu patiesu stāstu par šo vietu Vidzemē.
"Ņemot vērā, ka esmu zinātnieks, pamatojos uz valodnieku pētījumiem un atziņām, un tā centrālā atziņa tomēr ir par to, ka [vārds] "rauna" nāk no somugru valodas. Tam cilmes pamatā ir vārds akmens. Ja skatāmies uz Raunas apkārtni, par to nav jābrīnās, jo gan Raunas upē, gan apkārtnē ir gana daudz lielāku un mazāku akmeņu," norādīja Plētiens.
Tikmēr sabiedrībā turpina riņķot nostāsti, piemēram, par teicienu "ko rij kā rauna" vai, ka raunacis ir zirgs ar baltiem acu āboliem un skauģis, ka varbūt "rauns" nozīmē ļauns.
Tāpat arī ap Raunas pils vēsturi virmo gana daudz stereotipu, neprecīzu pieņēmumu un pat vēsturisku kļūdu, ko turpina izplatīt tūrisma aģentūras.
"Es ļoti labi saprotu tūrisma aģentūras, jo viņi izmanto to materiālu, kas ir pieejams, un, ja nav pieejams korekts materiāls, viņiem nav citu iespēju. Līdz ar to vēsturnieku darbs prioritāri ir radīt šo materiālu, lai populārzinātniskā valodā to varētu lasīt par vietām. Tas, ar ko es saskāros, pretnostatot vēstures avotus tam, ko mēs redzam publiski pieejamās vietnēs vai izdevumos, ir daudzās pretrunas.
Viena pretruna ir par to, ka Raunas pils celta 13. gadsimtā, ko vēstures avoti nekādā veidā neapstiprina," skaidroja Plētiens.
Vēsturnieks atzina, ka, protams, visi vēstures avoti nevar būt saglabājušies, taču dažādas to kripatas vai drumslas tomēr liecina, ka 13. gadsimtā, līdzīgi kā Cēsīs, Siguldā, Aizkrauklē un daudzās citās vietās, krusta karotāji, kas šeit ieradās, vispirms apmetās latgaļu pilskalnos, Raunas gadījumā – Tanīsa pilskalnā.
"Par šo ir saglabājušās jau avotu liecības, ka 13. gadsimtā, tā un tā bīskapa laikā, pils tiek celta pirmajā vietā. Ja avots norāda, ka ir bijusi pirmā vieta, tas nozīmē, ka ir arī otrā vieta. Šis atrisina jautājumu, kāpēc pirms tam dažādos publiskajos avotos figurējusi informācija, ka Raunas pils celta 13. gadsimtā – faktiski šis avots vienkārši ir nepareizi vai nekorekti ticis interpretēts," skaidroja Plētiens.
Otra biežāk izplatītā nepilnība ir par to, ka Rauna bijusi viena no Rīgas arhibīskapa rezidencēm. Šoreiz problēmu rada termins "rezidence".
"Raunas pils, – es negribētu lietot vārdu rezidence, – bijusi viena no arhibīskapa apmešanās vietām, kam ir mazliet atšķirīgs konteksts.
Līdzšinējos izdevumos figurējušas trīs vietas, ka arhibīskapam bijušas trīs rezidences – Limbaži, Koknese un Rauna, taču šoreiz atkal ir nekorekti interpretēts viens 16. gadsimta avots, kurš tieši tā arī saka. Vienkārši līdzšinējie vēsturnieki nav pievērsuši uzmanību, ka šis avots ir faktiski projekts. Nevis fakta konstatēšana, bet projekts, kas būtu jāīsteno teorētiski kaut kad, un tas netika īstenots," atklāja Plētiens.
Analizējot vēstures avotus un to izdošanas gadus un mēnešus, vēsturnieks pamanījis, ka arhibīskaps Raunas pilī uzturējies dažādos mēnešos, dažādos laikos, nevis sekojot kādam plānam.
"Tā, saliekot informāciju kopā, mēs redzam, ka šī īsti nav rezidence, bet gan viena no arhibīskapa uzturēšanās vietām. Vēl avoti liecina, ka jau no 14. gadsimta vidus bijuši mēģinājumi arhibīskapam "pārdot" ideju, ka viņam būtu jādzīvo Raunā, ka šeit ir laba vieta, šeit ir labi ceļi – tāds riktīgs mārketings no viņa padomnieku puses. Bet arhibīskaps šeit nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi," norādīja Plētiens.
Vēsturnieks atklāja, ka informāciju par Raunas pili, kas precizējusi šīs nepilnības, meklējis ne tikai Latvijā pieejamos avotos, bet arī Zviedrijas vēsturnieku arhīvos.
Savukārt šogad pētnieks kopā ar sievu un citiem domubiedriem ķēries klāt vēl vienai iecerei – Raunas pilsdrupu logu arkās atjaunot divus logus atbilstoši vēsturiskajiem datiem par to, kā tie izskatījušies senatnē.
"Raunas pilij kopumā ir vairākās kārtās izstrādāts apsaimniekošanas projekts, proti, konservācijas un atjaunošanas projekts, kas paredz pils teritorijas labiekārtošanu nākotnē, respektējot pils vidi. Konservācijas projekts paredz nākotnē, kad būs pieejams finansējums, atjaunot šīs logailes un darīt zināmas un redzamas, kādas tās ir bijušas pils veidošanas laikā," norādīja Plētiens.
Vēsturnieks skaidroja, ka tās ziedu laikos Raunas pils esot bijusi ārkārtīgi grezna, un atjaunotās logu ailes varētu to vismaz nedaudz atklāt tās viesiem. Vienlaikus galvenais vēsturnieku un zinātnieku uzdevums ir saglabāt pils drupas to esošajā stāvoklī nākamajām paaudzēm.
