Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Johanns Katerfelds (1794–1869) bija mācītājs Valtaiķu draudzē. Vairākkārt palīdzēja materiālās grūtībās nonākušajam Māteru Jurim, romāna "Sadzīves viļņos" (1879) autoram, pirmā lauksaimniecības laikraksta "Baltijas Zemkopis" (1875–1880) redaktoram. Viņš arī izdeva pirmo latviešu juridisko laikrakstu "Tiesu Vēstnesis" (1880–1884). Māteru Juris ir autors vairākiem juridiskiem terminiem (laulības pārkāpšana, sodu likumi u.c.).
Johanns Katerfelds veicināja arī pašdarbības teātra veidošanos Kurzemē. Valtaiķu mācītājmuižā 1841. gadā ar panākumiem esot izrādīta kāda latviešu autora vai latviešu valodā pārtulkota luga. Katerfelds arī 1830. gados panāca, ka Kurzemē sāka lietot dzelzs arklus.
Hermanis Ērenfests Katerfelds (1797–1876) – mācītājs Durbē, jaunlatvieša Ata Kronvalda audžutēvs (ap 1850–1857), viens no pirmajiem, kurš pievērsa uzmanību latviešu tautasdziesmām ("Ueber das lettische Volkslied // Magazin, Mitau,1835, Bd.5, No.1–2), vāca tautā saklausītus augu nosaukumus. Attiecībā uz tautasdziesmām viņš rakstīja, ka teicēja parasti esot viena sieviete, kas savu tekstu vairāk rečitējot, nekā dziedot. Pārējās sievas, kad teicēja savu daļu pabeigusi, turpinot dziesmu ar skaļi vilktu "ē", kas vasaras naktīs esot verstīm tālu dzirdams. Atis Kronvalds (1837–1875) Katerfelda aizgādībā nonāca 15 gadu vecumā: pateicoties viņa atbalstam, varēja iestāties Durbes privātskolā, vēlāk Liepājas apriņķa skolā.
Kronvalda iesauka bijusi Pērkontēvs, jo viņš izcēlies ar pērkondimdošu balsi. Pirmajos vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos Kronvalds uzstājās ar kvēlu runu, asi vēršoties pret Augustu Bīlenšteinu viņa izteikumā, ka latviešu tautasdziesmās jūtams bērnišķības gars, un pret Jāni Cimzi par viņa izteikumu, ka latviešiem jābūt pateicīgiem vācu skolām.
Katram bija sava taisnības daļa. Laikam paejot, nevar noliegt ne Augusta Bīlenšteina ieguldījumu latviešu valodas un folkloras pētniecībā, ne Jāņa Cimzes ieguldījumu kora mūzikas attīstībā. Un, protams, ir augstu vērtējams Ata Kronvalda pienesums tautisko centienu apzināšanā un sekmēšanā.
Šodien noteikti atceramies brāļus Katerfeldus saistībā ar mūsu tautisko atmodu.
