Stiklā un tēraudā veidotā Minhenes starptautiskā izstāžu centra koncertzāle 1910. gada 12. septembra pievakarē pulcē plašu un prominentu publiku. 3600 skatītāju vidū ir Bavārijas firsts ar ģimeni, Rihards Štrauss, Maksis Rēgers, Kamils Sensānss, Gerhards Hauptmanis, Tomass Manns, Stefans Cveigs, Arturs Šniclers, Maksis Reinhards. Viņi nākuši dzirdēt Gustava Mālera pēdējo lieldarbu – 8. simfoniju, kuru koncerta impresārijs Emīls Gutmans plaši izreklamējis ar nosaukumu "Simfonija tūkstotim".
Vispār jau tas nav melots, jo uz skatuves ir apmēram 850 koristu un 171 orķestrants, tomēr pats Mālers nebūt nav sajūsmā par šādu kvantitatīvu akcentu savas jaunās simfonijas reklāmas kampaņā.
Šovakar viņš pats diriģēs sava darba pirmatskaņojumu.
Tieši ceturksni pirms astoņiem Mālers parādās uz skatuves un metas uz diriģenta podestu. Publika aplaudē. Kā vēlāk raksta notikušā aculiecinieks vācu rakstnieks Emils Ludvigs, "viss sava uzdevuma pārņemts, viņš pat nepamāja ar galvu. Pāris sekundes zāles gaismas atspīdēja viņa briļļu stiklos, un mums šķita, ka raugāmies ticīga matemātiķa sejā. Tūdaļ arī apgaismojums zālē dzisa, un milzīgais koristu un orķestrantu pulks visā savā spožumā atmirdzēja prožektoru gaismā."
"Atnāc pie mums, gars radītājs! Savējo prātus apciemo!" – koris ieskandē skaņdarba pirmās taktis. Formāli Mālera "Astotā" rada kantātei, tomēr būtiski tā tomēr ir klasiska simfonija, kurā kora un solistu partijas kalpo vienas pamattēmas attīstībai un virzībai uz kulmināciju. Darba pamatā ir divi teksti, kas nāk no diviem dažādiem laikmetiem: simfonijas 1. daļā tā ir 8. gadsimtā dzimušā teologa Rabana Maura latīniski sacerētā himna "Veni, creator spiritus"; 2. daļā – fināla aina no Gētes "Fausta". Tomēr darbs ir iespaidīgs ne vien savā vērienā, bet arī veselumā, un tas, kā saka kritiķis Anrī Luijs de Lagrānžs, izriet no fakta, ka "viss darbs pauž vienotu ideju, pārliecinoši un mērķtiecīgi virzoties pretī krāšņajam atrisinājumam. Fināla "Mistiskais koris" ir viena no izcilākajām epizodēm visā komponista daiļradē, lai neteiktu – visā pasaules mūzikas vēsturē."
