1940. gada novembrī Franklins Delano Rūzvelts tika ievēlēts par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu uz trešo termiņu. Tobrīd vēl nebija pieņemts likums, kas nosaka, ka šo valsts galvas amatu drīkst ieņemt tikai divas reizes, tomēr ievēlēšana bija bezprecedenta gadījums, un Rūzvelts bija, ir un paliek vienīgais trīskārtējais Baltā nama saimnieks vēsturē. Protams, to noteica milzu autoritāte, kuru viņš bija iemantojis amerikāņu sabiedrībā, vadīdams tobrīd ekonomiski varenāko pasaules lielvalsti cauri trauksmainajiem Lielās depresijas un Otrā pasaules kara laikiem. Diemžēl sava amata trešā termiņa beigas 32. Savienoto Valstu prezidentam nebija lemts piedzīvot – 1945. gada 12. aprīlī, būdams 63 gadus vecs, Franklins Delano Rūzvelts devās mūžībā.
Abi nākamā prezidenta vecāki – tēvs Džeimss Rūzvelts un māte Sāra Delano – nāca no senām amerikāņu elites dzimtām, kuru saknes Jaunajā pasaulē rodamas jau 17. gadsimtā. Franklinam rados bija 26. Savienoto Valstu prezidents Teodors Rūzvelts. Guvis izcilu izglītību Hārvarda universitātē un Kolumbijas universitātes juridiskajā skolā, jaunais Rūzvelts uzsāka advokāta karjeru un jau dažus gadus vēlāk iesaistījās politikā, kļūdams par Ņujorkas štata likumdevēju sapulces locekli no Demokrātu partijas. Politisko karjeru nepārtrauca arī 22 gadu vecumā pārciestais poliomielīts, kas uz mūžu iesēdināja Rūzveltu invalīda ratiņos. 46 gadu vecumā viņš kļuva par Ņujorkas štata gubernatoru un pēc diviem termiņiem šai amatā sekmīgi startēja 1932. gada prezidenta vēlēšanās.
"Mums nav jāvairās atklāti uzlūkot mūsu šodienas situācija. Šī dižā nācija izturēs, kā tā izturējusi līdz šim – tā atspirgs un uzplauks. Tāpēc, pirmām kārtām, ļaujiet man paust manu stingro pārliecību, ka vienīgais, no kā mums ir jābaidās, ir – pašas mūsu bailes. Tās neizsakāmās, nepamatotās, neattaisnojamās bailes, kuras mūs paralizē tad, kad jāpieliek pūles, lai atkāpšanos pārvērstu uzbrukumā." Šādus vārdus jaunievēlētais prezidents Franklins Delano Rūzvelts teica savā inaugurācijas ceremonijā.
Viņš bija stājies pie valsts stūres ļoti grūtā brīdī, kad Amerika smagi cīnījās ar ekonomiskās krīzes sekām.
Teju trešdaļa darbaspējīgo amerikāņu bija bez darba, pieprasījuma krituma dēļ masveidā bankrotēja fermeri, daudzi bija nonākuši briesmīgā trūkumā. Rūzvelts nāca ar vērienīgu un drosmīgu sociālo reformu un ekonomikas atlabšanas programmu, kura ieguva "Jaunā kursa" nosaukumu.
Tikām ekonomiskās krīzes destabilizētajā pasaulē jau brieda globāls konflikts, kura galvenais iemesls bija totalitāro režīmu – nacistiskās Vācijas, Japānas impērijas un arī Padomju Savienības – ekspansijas tieksmes. Sākotnēji Rūzvelts bija spiests rēķināties ar tolaik Savienotajās Valstīs ārkārtīgi spēcīgo izolacionisma tendenci, kas prasīja saglabāt neitralitāti. Tomēr atbalsts, kuru Amerika sniedza Lielbritānijai un citām antihitleriskās koalīcijas valstīm, sankcijas pret agresoriem padarīja konfliktu teju neizbēgamu. 1941. gada decembrī ar Japānas uzbrukumu Savienotās Valstis tika ievilktas karā, un šis karš kļuva par otro lielo prezidenta Rūzvelta cīņu. Tiem laikiem grandiozā amerikāņu ekonomikas jauda lielā mērā izšķīra kara iznākumu, bet Rūzveltam to nebija lemts piedzīvot. Viņa veselība izrādījās par vāju šai spriedzei, un prezidents devās mūžībā, kad līdz kara beigām bija atlikuši vien daži mēneši.
