Nez, ko gan domātu grāfs Ferdinands Ādolfs Augusts Heinrihs fon Cepelīns, ja tai dienā pirms 113 gadiem kāds viņam pareģotu, ka nākotnē viņa vārdu valkās ne tikai kaut kādi angļu muzikanti, bet arī no kartupeļiem gatavots lietuviešu nacionālais ēdiens? Bet tieši tā ir noticis, jo grāfa Cepelīna izgudrojums – ar gāzi pildīts gaisa kuģis – izrādījies ja arī ne ļoti praktisks, tad nākamajām paaudzēm visai iedvesmojošs tehnikas sasniegums. Pirmais cepelīns, kura tapšanai izgudrotājs bija veltījis vairāk nekā desmit sava mūža gadus un ne mazumu līdzekļu, pirmo reizi pacēlās gaisā virs Konstances ezera 1900. gada 2. jūlijā.
Līdz Pirmajam pasaules karam grāfa Cepelīna nodibinātā kompānija paspēja uzbūvēt 21 gaisa kuģi. Sākot ar 1909. gadu tos izmantoja komerciāliem pasažieru pārvadājumiem, pie tam nenotika neviena nopietna katastrofa. Pirmā pasaules kara laikā vācu gaisa kuģi darbojas visās frontēs, izlūkojot un patrulējot, kā arī bombardēja pretinieka pilsētas. Viena no cepelīnu bāzēm atradās arī Latvijas teritorijā – Vaiņodē. No tās par piemiņu mums palikušas metāla konstrukcijas, kuras vēlāk tika izmantotas Centrāltirgus paviljonu būvei. Tomēr īsti efektīvs kara rīks no cepelīna neiznāca, toties civilajā aviācijā starp abiem pasaules kariem cepelīni visnotaļ sekmīgi konkurēja ar aeroplāniem. Pats grāfs Cepelīns to gan nepiedzīvoja – viņš mira 1917. gadā – toties viņa vārdā nosauktais gaisa kuģis 1929. gada augustā 21 dienā aplidoja zemeslodi.
Vēl slavenāks kļuva šī lidaparāta jaunākais brālis – gaisa kuģis "Hindenburg". 1936. gadā uzbūvētais "Hindenburgs" joprojām ir visu laiku lielākais lidaparāts – tas bija 245 metrus garš. Uz spoži baltā korpusa lieliski izcēlās gotiskais uzraksts "Hindenburg" un Reiha karogi ar kāškrustu centrā. Tam visam pienāca negaidītas beigas 1937. gada 6. maijā, kad, nolaižoties Leikhērstas lidlaukā Savienotajās Valstīs, gaisa kuģis aizdegas un burtiski minūtes laikā no tā palika pāri tikai apdedzis karkass. Avārija prasīja 13 pasažieru, 22 apkalpes locekļu un viena lidostas darbinieka dzīvību. Lai gan izdzīvojušo gaisa kuģotāju bija divas reizes vairāk, pasažieru uzticība šiem gaisa kuģiem bija smagi iedragāta, pie tam drīz sākas Otrais pasaules karš, kas deva milzu paātrinājumu lidmašīnu attīstībai.
Cepelīni kļuva par pavisam reti sastopamu parādību.
Tomēr, kaut reti redzams debesīs, cepelīns turpina rosināt rakstnieku, scenāristu un citu radošu ļaužu iztēli. Dažādu darbu, kuros tā vai citādi piesaukti šie gaisa kuģi, ir simtiem. Starp tiem ir gan vēsturiskas kinodrāmas un romāni, gan fantastika, gan animācija, cepelīni parādās gan Džeimsa Bonda, gan Indianas Džonsa ciklos, un – protams – to vārdu iemūžinājusi leģendārā "Led Zeppelin", kuras pirmo albumu 1969. gadā rotā liesmu apņemtā "Hindenburga" attēls. Un, kas zina, varbūt nākotnē cepelīni atkal iegūs nozīmīgāku vietu arī gaisa pārvadājumos, jo, kaut arī nesalīdzināmi lēnāki par lidmašīnām, tie ir daudz ekonomiskāki un arī drošāki.
