Analizējot masveida zivju bojāejas iespējamos cēloņus, sākotnēji tika izvirzītas trīs versijas par cēloņiem, kuru ietekmē tas noticis – dabas norises, elektrozveja un iespējams piesārņojums ar nezināmu ķīmisku vielu. Pirmā versija saistībā ar dabas norišu ietekmi uz zivju bojāeju tika noraidīta pēc bojāejas areāla, kā arī skābekļa satura ūdenī mērījumu analīzes. Tā kā zivis gājušas bojā daļā no upes un skābekļa saturs ūdenī bijis augsts, iepriekš minētais iemesls nevarēja būt zivju bojāejas cēlonis.
Arī elektrozveja kā cēlonis tika novērtēta kā maz ticama, izvērtējot gan zivju bojāejas areālu, gan vizuāli novērtējot bojāgājušo un vēl dzīvo zivju stāvokli. Elektrozvejas gadījumā būtu vērojamas bojāgājušās zivis tikai vienā konkrētā vietā un tikai vienā noteiktā laikā. Ičas upes piesārņojuma gadījumā zivis gāja bojā ilglaicīgi un to saindēšanās un bojāejas areāls pakāpeniski izplatījās pa straumi uz leju.
Līdz ar to par visiespējamāko tika atzīta trešā versija par piesārņojuma ietekmi. Turpinot darbu un analizējot piesārņojuma ietekmi, tika apskatīti vairāki iespējamie piesārņojuma avoti – piesārņojums no upei pieguļošajā teritorijā esošiem piesārņojošo darbību veicējiem, kas pārbaužu rezultātā neguva apstiprinājumu, tāpat arī upei pieguļošās vēsturiski potenciāli piesārņotās teritorijas ietekme netika konstatēta.
Valsts zinātniskais institūts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", analizējot bojāgājušās zivis konstatējis, ka zivju nāves cēlonis ir saistīts ar ūdenī esošu kairinošu/toksisku vielu iedarbību. Savukārt analizējot Bērzpils pagasta iedzīvotāju sniegto mutisko informāciju par VUGD mācībām ar ķīmisku ugunsdzēšamo līdzekļu pielietošanu un to nokļūšanu Ičas upē, kā arī, pēc VVD pieprasījuma, VUGD sniegto informāciju, tika konstatēts, ka mācībās tikuši izmantoti 10,8 litri ugunsdzēsības putu veidošanas koncentrāta - STHAMEX F-15, un nekādi pasākumi, kas novērstu tā nonākšanu upē, kā arī vietas sakopšanas darbi pēc mācībām netika veikti.
Mācību vietas augsnes piesārņojuma analīžu rezultāti uzrādīja sintētisko virsmas aktīvo vielu koncentrācijas pārsniegumu 21,8-37 reizes, salīdzinot ar fona paraugu. Savukārt ekotoksicitātes testos (pielietojot 3 dažādus biotestēšanas standarttestus) pārbaudot STHAMEX F-15 potenciālo toksiskumu, secināts, ka preparātam raksturīga augsta toksiskuma pakāpe. Tā kā šajos testos iegūtie rezultāti sakrīt ar informāciju preparāta STHAMEX F-15 drošības datu lapās, ko VVD saņēma no ražotāja, secināms, ka mācībās izmantotais putu veidošanas līdzeklis patiešām ir STHAMEX F-15.
Ņemot vērā visus iepriekš minētos analīžu rezultātus, VVD ar augstu ticamības pakāpi var apgalvot, ka tieši VUGD mācībās izmantotā produkta STHAMEX F-15 nokļūšana Ičas upē izraisīja ūdens organismu, tai skaitā zivju, masveida bojāeju.
VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova atzīmē, ka pieejamās informācijas analīze liecina par STHAMEX F-15 neatbilstošu izmantošanu, tā kā VUGD rīcībā nebija aktuālās šī produkta drošības datu lapas. „Iespējams, amatpersonas, kuras organizēja mācības, nebija informētas par produkta ķīmiskajām un ekoloģiskajām īpašībām. Tas varēja veicināt gan nepiemērotas mācību vietas izvēli, gan drošības pasākumu neveikšanu mācību laikā un vietas sakopšanas darbu neveikšanu pēc tām," piebilst Koļegova.
Viņa arī uzsver, ka nekāda tālāka rīcība netiks veikta, jo pāris gadu laikā upes ekosistēma atjaunosies.
Savukārt, lai ierobežotu varbūtību, ka līdzīgi gadījumi varētu atkārtoties, VVD ir sniedzis rekomendācijas VUGD, kas paredz iekšējo instrukciju izstrādāšanu ar šo produktu, ņemot vērā drošības datu lapā noteikto. Tāpat VVD aicina mācības organizēt industriālās teritorijās ar maksimālu piesardzību un konsultējoties ar VVD reģionālajām struktūrvienībām, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi.
VUGD gan noliedz, ka viņu putas varētu būt izraisījušas zivju bojāeju.
VUGD ir veikta dienesta pārbaude par mācībām pie Ičas upes, kuras ietvaros veikta arī vispusīga analīze par attiecīgā putu radītāja pielietošanu. Lai uzzinātu citu valstu pieredzi, VUGD ar jautājumiem par putu pielietojumu ir vērsies pie ugunsdzēsības putu ražotāja, kā arī apkopojis informāciju no citu Eiropas Savienības valstu ugunsdzēsības dienestiem. Putu ražotājs, sniedzot atbildes uz VUGD uzdotajiem jautājumiem ir norādījis, ka balstoties uz viņu zināšanām un laboratorijās veiktajiem pētījumiem var izslēgt iespēju, ka zivju masveida bojāeja notika tādēļ, ka STHAMEX nonāca upē, jo daudzums bija pārāk mazs, lai veicinātu zivju bojāeju, kā arī šis produkts nevar izraisīt zivju apdegumus. Laiks starp notikumiem ir pārāk liels.
Putu lietošana glābšanas darbu veikšanā un ugunsgrēku dzēšanā, piemēram, gadījumos, kad ir plaša degvielas vai ķīmisko vielu noplūde ir būtiski nepieciešama. Tāpēc Latvija nekādā gadījumā nedrīkst būt vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā to lietošana ir nepārdomāti ierobežota.
