Kocēnu zirgaudzētavas iemītnieku barošanai ziemas mēnešos pagājušajā rudenī bija sagatavoti 130 skābbarības ruļļi. Lielākā daļa no tiem jau ir izbaroti, un šobrīd pāri palikušās plēves ir savāktas vienuviet. Staļļa darbinieki stāsta, lai no tām atbrīvotos iepriekšējos gados nācās domāt dažādus risinājumus.
„Iepriekš, jāatzīst, mēs viņas dedzinājām, kas, protams, nav atļauts, bet labāk nodedzināt, nekā mētājas pilnas grāvmalas ar šīm plēvēm,” atzīst zirgaudzētavas “Kocēni” saimniece Dace Stūre.
Dedzināšana noteikti nav labākais veids, kā no šīm plēvēm atbrīvoties, tam piekrīt arī zemnieku saimniecības „Šalkas” saimnieks Bērzaines pagastā. Arī šeit ziemas mēnešos iekrājies krietns apjoms ar baltajām plēvēm, bet nu tās piedāvāts aizvest, stāsta “Šalku” saimnieks Uģis Auniņš.
Lauksaimnieki ir gandarīti, ka šogad jau otro gadu skābbarības ruļļu plēves būs iespējams nodot atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, kas pēc tam zinās, kā no tām atbrīvoties videi draudzīgi.
Lauksaimniecībā izmantotās plēves ir iespējams nodot otrreizējai pārstrādei. Uzņēmuma „ZAAO” speciāliste Ginta Gailuma stāsta - galvenais, lai tās ir atbilstoši sagatavotas un novietotas pieejamā vietā:
„Viņām ir jābūt šņorēm un sietiem izņemtiem. Kaudzes ir jānovieto tādā vietā, lai automašīna var piebraukt, lai nebūtu zem koku zariem, elektrības vadiem. Lai mašīna varētu piebraukt, lai nebūtu grāvmalās, pļavas vidos.”
Interese par iespēju atbrīvoties no lauksaimniecībā izmantotajām plēvēm Ziemeļvidzemē aizvien pieaug. Pērn šo risinājumu izmantoja aptuveni 100 zemnieku, šogad šis skaits solās būt krietni lielāks.