Vairāk spriedzes – mazāk seksa. Izpētīta Latvijas iedzīvotāju seksuālā dzīve Covid-19 laikā

Covid-19 epidēmijas pirmais vilnis un stingrie ierobežojumi pavasarī ir atstājuši iespaidu uz Latvijas pāru attiecībām, seksuālo uzvedību, reproduktīvo veselību un ar to saistīto medicīnas pakalpojumu pieejamību, secināts pusgadu ilgušā pētījumā. Daudziem pāriem attiecībās šajā laikā pieauga spriedze, kas rezultējās mazākā apmierinātībā ar seksuālo dzīvi, intervijā LSM.lv norādīja viena no projekta pētniecēm, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Ieva Briedīte.

ĪSUMĀ

Seksualitāte – spēcīgs impulss

Kā gan Covid-19 epidēmija varēja ietekmēt cilvēku seksuālo uzvedību? Ļoti daudzējādi. Seksualitāte sastāv no trim pamata faktoriem: bioloģiskajiem, sociālajiem un psihoemocionālajiem. Covid-19 izplatība un ierobežojumu laiks tiešā veidā varēja ietekmēt visas šīs trīs dimensijas. Bioloģiskie faktori saistīti ar paša cilvēka fizisko veselības stāvokli, kas epidēmijas laikā ir vairāk apdraudēts. Šajā laikā izjustā trauksme var ietekmēt psihoemocionālos faktorus. Savukārt sociālos faktorus ietekmē valstī noteiktie ierobežojumi – samazinās sociālie kontakti, ir daudz grūtāk iepazīties un dibināt jaunas attiecības. Apkārtējie veicinošie vai nomācošie faktori nepārtraukti šūpo seksuālās funkcijas realizāciju. Tāpēc – ja apkārt notiek kas satraucošs, tas noteikti var ietekmēt arī dzimumdzīvi.

Seksuālā funkcija ir viens no ļoti būtiskiem un spēcīgiem cilvēka instinktiem, kas veidojas zemapziņā, un sava spēka apjomā tiek mērīts salīdzinājumā ar bada, baiļu un aizsardzības instinktu.

Spriedze attiecībās pieauga ceturtdaļai pāru

Kā tapa pētījums?

Pētījums “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” ietver apakšprojektu “Izmaiņu nepieciešamības identificēšana reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai un iedzīvotāju riska uzvedības mazināšanai COVID-19 laikā un pēc tās”. Pētījumu veica Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti starptautiska pētījumaI-SHARE (International Sexual Health And REproductive Health) Survey” ietvaros, kurā kopumā piedalās 30 valstis.

Pētījums Latvijā ilga pusgadu no 2020.gada jūlija līdz decembrim, bet sagatavošanās darbi ar starptautiskajiem partneriem sākās jau maijā. 

18+ Latvijas iedzīvotāju interneta aptauja, kurā piedalījās 1173 dalībnieki:

  •  966 sievietes
  • 204 vīrieši un 3 cilvēki, kas, atbildot uz jautājumu par dzimumu, atzīmēja “cits”

 

Aptaujas dalībnieku vecums:

  • 24%  - 18-24 gadi
  • 35% - 25-32 gadi
  • 18% - 33-39 gadi
  • 12% - 40-47 gadi
  • 6% - 48-54 gadi
  • 5% - vecāki par 54 gadiem

 

Dalībnieku dzīvesvieta:

  • 62% Rīga
  • 12% Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils
  • 13% citas pilsētas
  • 13% ciemati, lauki

 

12 grupu diskusijas ar grūtniecēm (1), sievietēm pēcdzemdību periodā (3) un viņu partneriem (3), cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV (1), vecmātēm (1), dzemdību speciālistiem un neonatalogiem (2), ginekologiem, kuri sniedza neatliekamo ginekoloģisko palīdzību krīzes situācijā (1).

13 intervijas ar valsts institūciju pārstāvjiem, dzemdību namu un dzemdību nodaļu vadītājiem, nevalstisko organizāciju  un profesionālo organizāciju pārstāvjiem,.

Pētījuma uzdevumi:

Noskaidrot Covid-19 ietekmi uz:

  • Dzemdību palīdzības, kontracepcijas un abortu pieejamību,
  • Seksuālo veselību, nedrošu seksu, HIV un STI izmeklējumu pieejamību,
  • Vardarbību ģimenē,
  • Kā Covid-19 ietekmēja grūtnieču, viņu partneru un veselības aprūpes profesionāļu, kuri sniedz grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes pakalpojumus, psiholoģisko labklājību.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas šajā laikā ietekmēja pāru attiecības un viņu seksuālo uzvedību, bija izjustā spriedze, kas sevī ietver arī bailes, uztraukumus, savstarpējos strīdus. Pētījumā atklājās, ka spriedze attiecībās pieauga ceturtajai daļai pāru. Īpaši šim riskam bija pakļauti vecāki, pedagogi un mediķi. Vecākiem un pedagogiem spriedzi paaugstināja attālinātās mācības. Savukārt mediķi lielu spriedzi piedzīvoja darba vietā, palielinājās bailes saslimt, un darbs kļuva fiziski grūtāks aizsarglīdzkeļu lietošanas dēļ, tie mēdza ilgstoši nospiest seju vai galvu. Turklāt tie mediķi un pedagogi, kuri ir arī vecāki, tāpat papildus saskārās arī ar visiem attālināto mācību izaicinājumiem.

Diezgan likumsakarīga ir pētījumā fiksētā saistība, ka, pieaugot spriedzei, palielinājās cilvēku neapmierinātība ar seksuālo dzīvi, tāpat kā – pieaugot spriedzei, samazinājās arī seksuālo attiecību biežums. Pētījumā fiksēts, ka  lielākajai daļai – 58% – dzimumdzīves biežums nemainījās, bet zināmai daļai – 13,2% – tomēr nedaudz samazinājās, izteikti samazinājās – 6,9%. Līdzīgam skaitam – 17,7% – dzimumdzīves biežums nedaudz pieauga, bet izteikti pieauga vidēji katram trešajam no 100 aptaujātajiem.

Zemāka apmierinātība ar seksuālo dzīvi

Covid-19 epidēmija ietekmēja arī cilvēku apmierinātību ar seksuālo dzīvi. Tiesa, negatīvā ziņā. Pirms Covid-19 apmierināti ar seksuālo dzīvi bija 81,9% respondentu, bet Covid-19 laikā – 75,9%. Lielāks apmierinātības kritums gan vērojams starp sievietēm.

Apmierinātību šajā laikā ietekmēja vairāki faktori, kas ir arī likumsakarīgi. Viens no tiem – jau minētā spiedze, kurai pieaugot samazinās ne vien seksuālo attiecību biežums, bet arī apmierinātība. Covid-19 pirmā viļņa laikā gandrīz piektajai daļai respondentu pieauga alkohola patēriņš.

Tiem, kuri šajā laikā vairāk lietoja alkoholu, būtiski samazinājās arī apmierinātība ar seksuālo dzīvi.

Tāpat šo jomu ietekmēja nodarbinātības statusa izmaiņas. Vairāk neapmierināti ar seksuālo dzīvi bija tie respondenti, kuri zaudēja darbu vai savu biznesu (21,2%), un arī tie, kuri strādāja, bet kuriem tika samazināta darba slodze (20,5%).

Grūtniecība pandēmijas laikā

Grūtniecība pandēmijas laikā, no vienas puses, var šķist riskantāka, tomēr mūsdienās un, kā pierādījās pirmā Covid-19 viļņa laikā, arī grūtniecība var kļūt savā ziņā nedaudz “attālināta” un līdz ar to pat drošāka. “Attālināta” un droša tādēļ, ka daudzi no pakalpojumiem bija pieejami tiešsaistē, arī ēdienu un citas lietas varēja pasūtīt uz mājām, līdz ar to krasi samazinājās vajadzība apmeklēt iestādes un vietas klātienē. Šajā laikā bija ieteicams ar savu ārstu un vecmāti sazināties arī vairāk telefoniski un kādus no vizītes jautājumiem izrunāt mutiski, vizītes pēc iespējas arī apvienot, lai samazinātu klātienes apmeklējumu skaitu.

Tomēr grūtnieces šajā laikā saskārās ar ne vienu vien izaicinājumu. Vissatraucošākais no ierobežojumiem, kas skāra grūtnieces, bija liegums lielajās slimnīcās dzemdību norisē piedalīties partnerim vai citai sievietes izvēlētai atbalsta personai – radiniecei, draudzenei vai dūlai. Daļā dzemdību iestāžu šāds lēmums tika pieņemts, lai pasargātu gan jaundzimušos un māmiņas, kuri ir vairāk uzņēmīgi pret dažādām saslimšanām, gan arī lai pasargātu personālu, jo, saslimstot personālam, būtu jāierobežo dzemdību pakalpojumi. Tieši uz šo ierobežojošo lēmumu bija vērojama īpaši asa grūtnieču reakcija, un daļa grūtnieču tādēļ pat mainīja savus dzemdību plānus un devās uz mazākām slimnīcām, kurās ierobežojumi bija ne tik strikti mazās cilvēku plūsmas dēļ. Satraucošs šis fakts ir tādēļ, ka grūtnieces tādējādi apzināti pakļāva sevi lielākam riskam no dzemdību palīdzības viedokļa – ja dzemdību procesā nepieciešama specifiska palīdzība, lielās slimnīcas tomēr ir vairāk nodrošinātas pastāvīgi pieejamo speciālistu un aparatūras dēļ.

Savukārt tās sievietes, kuras dzemdēja bez partnera, atzina, ka plāns ir izjaukts, viņas ir ļoti sarūgtinātas un būtībā tikai tā – kopā ar partneri vai atbalsta personu - šīs dzemdības bija iedomājušās.

Pirmā viļņa pieredze jau ir ņemta vērā, un vismaz šobrīd partneris drīkst piedalīties dzemdībās, ja vien viņam ir 48 stundu laikā veikti negatīvi Covid-19 testa rezultāti. Tiesa, dzemdības ne vienmēr var tik precīzi ieplānot, tāpēc šobrīd slimnīcās, stājoties nodaļā, ir iespēja analīzes arī nodot uz vietas, turpat dažu stundu laikā sagaidīt rezultātu un pagūt piedalīties ja ne visā, tad vismaz daļā dzemdību procesa. Arī Pasaules Veselības organizācija, pamatojoties uz to, ka grūtniecēm šis aspekts ir tik ļoti nozīmīgs, rekomendēja ļaut atbalsta personas piedalīšanos dzemdības, cik vien ilgi epidemioloģiskā situācija to pieļauj.

Patieso ainu, kā pandēmija ietekmējusi grūtniecību skaitu, ar zināmu laika nobīdi atklās ikgadējā statistika, tomēr ginekoloģes Briedītes novērojumi, strādājot divās praksēs, liecina – jau tagad jūtams, ka sagaidāms Covid-19 laika bēbīšu bums. Šī laika grūtniecības zīmīgas ar to, ka ir plānotas un ļoti gaidītas, uzsvēra ārste.

Būtiski pieauga vardarbība

Jau sākoties striktajiem pavasara ierobežojumiem, izskanēja bažas, ka augs vardarbības gadījumu skaits. Pētījuma gaitā intervētie eksperti no organizācijām, kas sniedz atbalstu vardarbībā cietušajiem, to arī apliecināja – epidēmijas pirmā viļņa laikā bija vērojams ārkārtīgi liels vardarbības gadījumu skaita pieaugums.

Aprīļa beigās jau bija divkāršojies palīdzības prasītāju skaits, kas vērsās centrā “Marta”, bet policija ziņoja, ka ar vardarbību saistīto zvanu skaits pieaudzis par 30%.

Par galveno iemeslu tiek minēts fakts, ka varmākas ar upuriem diendienā bija cieši kopā un cietušajam nebija iespējas no šīs vides izrauties saistībā ar kādām sociālām aktivitātēm ārpus mājas, bērnu izglītību, kā iepriekš, vai tikt pēc palīdzības ārpusē. Sievietes bija iesprostotas mājās ar varmācīgo partneri, un daļa ziņojumu, ar kuriem saskārās nevalstiskās organizācijas (NVO), kas sniedz palīdzību vardarbības upuriem, bija ārkārtīgi nežēlīgi, viens šāds gadījums diemžēl beidzās ar cietušās sievietes nāvi.

Pavasarī valstī noteikto ierobežojumu dēļ NVO, kas sniedz palīdzību vardarbības upuriem, nedrīkstēja strādāt klātienē, un pagāja trīs dienas, līdz organizācijas rada iespēju klientus konsultēt attālināti; bet arī tikai tajos gadījumos, kas tas bija iespējams. Sievietes uz laiku bija palikušas pilnībā bez palīdzības. Pavasara mācība skaidri parāda, ka šādām atbalsta organizācijām, jo sevišķi krīzes apstākļos, jāturpina strādāt pilnā apmērā.

Satraucoša aina par STS

Tā kā dzimumattiecības turpinās arī pandēmijas laikā, tad notiek arī visi pārējie ar to saistītie procesi, un tas nozīmē, ka arī šajā laikā ir nepieciešama kontracepcija, iestājas grūtniecība, vajadzīga STS un HIV testēšana un arī viss pārējais, kas saistīts ar reproduktīvo un seksuālo veselību. Tomēr bija vairākas pacientu grupas, kuras smagāk izjuta Covid-19 krīzi tieši saistībā ar savu veselības stāvokli un pakalpojumu pieejamību šajā laikā. Pirmā pandēmijas viļņa pieredze, kas apkopota pētījumā, norāda uz diviem satraucošiem, tolaik nepietiekami izsvērtiem jautājumiem: plānveida medicīnas pakalpojumu ierobežošanas dēļ bija būtiski samazinātas iespējas pārtraukt nevēlamu grūtniecību; kā arī tika aizvērti STS un HIV plānveida testēšanas punkti.

Iespēja pārtraukt grūtniecību jānodrošina jebkādos apstākļos, jo šajā reizē laiks ir izšķirošs un nav iespējams gaidīt mierīgākus laikus – abortu iespējams veikt tikai līdz pilnām 12 grūtniecības nedēļām un ne dienu vēlāk. Covid-19 pirmais vilnis līdz ar to aktualizēja arī jautājumu par to, ka būtu vēlams paplašināt medikamentozā aborta pieejamību, kas šobrīd augsto izmaksu dēļ pieejams tikai dažās ārstniecības iestādēs, bet kā metode būtu realizējama, arī neizmantojot ambulatoros medicīnas pakalpojumus.

Satraucošus datus pētījumā atklāja saistībā ar STS un HIV pacientu testēšanu.

Līdz 25 % HIV un STS pacientu ziņoja, ka ierobežojumu laikā viņi nevarēja veikt šo slimību testēšanu.

Punkti, kuri testēšanu veica plānveidā, bija slēgti, medicīnas iestādēs tas ir plānveida pakalpojums, tāpēc arī tur to nevarēja veikt, savukārt neārstētas STS slimības var novest pie nopietnām komplikācijām. Īpaša uzmanība jāpievērš, lai epidēmijas laikā neapstātos HIV testēšana, jo Latvijai ir visaugstākie HIV sastopamības rādītāji Eiropā, un esam pirmajā vietā kā valsts, kurā ir visvairāk jaunu HIV gadījumu – gandrīz ik dienu viens cilvēks uzzina, ka ir inficējies ar HIV. Cilvēkiem ir ļoti svarīgi savu HIV statusu uzzināt pēc iespējas ātrāk, lai jau agrīni uzsāktu ārstēšanu un lai neinficētu citus cilvēkus.

Kāpēc nepieciešams pētījums par seksuālo dzīvi

Pavasarī, pirmā viļņa laikā, bija ne tikai sociāla un sadzīviska rakstura ierobežojumi, bet bija ierobežota pieejamība arī dažādiem veselības aprūpes un ar veselību saistītiem pakalpojumiem. Redzot to, cik ļoti šī ierobežotā piekļuve medicīnas pakalpojumiem ietekmē cilvēku ikdienu un var pat radīt bīstamas situācijas, radās vajadzība šos jautājumus ietvert ciparos un saprast, kā nākamajā krīzes reizē rīkoties drošāk un vairāk atbilstoši cilvēku vajadzībām. Šādi izaicinājumi bija ne tikai Latvijā, bet lielākajā daļā pasaules valstu. Rīgas Stradiņa universitāte ir daļa no “I-SHARESurvey” tīklojuma, kura bāzes vieta ir Beļģijā. Tā ir starptautiska organizācija, kas jau iepriekš ar pētījumiem palīdzējusi uzlabot politikas veidošanu un pieņemt tādus lēmumus, kas ir balstīti zinātnē. “I-SHARESurvey” pirmie saprata, ka Covid-19 pandēmijas sākuma posmā jau ir ļoti daudz signālu par dažādām problēmām, bet nav reālu pētījumu, uz kuru rezultātiem dot  rekomendācijas politikas veidotājiem, lai problēmas novērstu. Tieši tāpēc tika ierosināts šāds vērienīgs starptautisks pētījums, kurā uzaicināja piedalīties arī Latviju kā vienu no 30 dalībvalstīm.

Anketa un pētāmie jautājumi visām valstīm bija vienādi, bet ierobežojumi, kā zināms, atšķirīgi. Tāpēc būs ļoti interesanti uzzināt, kā Covid-19 pandēmijas pirmais vilnis un valstīs noteiktie ierobežojumi būs ietekmējuši šos pašus pētāmos jautājumus citviet pasaulē. Piemēram, bija valstis, kurās alkohola tirdzniecība šajā laikā bija pilnībā aizliegta. Latvijā turpretim alkohols kļuva vēl brīvāk pieejams, ko sekmēja tādu pakalpojumu attīstīšanās, kas piegādā dzērienus uz mājām. Lai arī precīzi rezultāti vēl tikai gaidāmi, jau tagad ir saņemti ziņojumi no citām pētījuma dalībvalstīm, ka tajās valstīs, kur alkohols bija brīvi pieejams, bija arī vairāk ģimenes konfliktu un vardarbības, pretēji tām valstīm, kurās alkoholu nebija iespējams iegādāties un kur šīs pozīcijas attiecīgi samazinājās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt