Pavisam atteikties nevajag
Lietot vai nelietot – tāds ir jautājums, kuru mūsdienās par sāli uzdod daļa cilvēku. Un ne velti – veselības eksperti mūs nemitīgi mudina sāls patēriņu ikdienā iesaka samazināt. Taču izrādās, ka pavisam no tā atteikties arī nevajadzētu.
Pārtikas tehnoloģe un Latvijas Sāls tirdzniecības kompānijas tirdzniecības direktore Inga Ansone stāstīja, ka pirmkārt ir jāsaprot – sāls jeb nātrija hlorīds ir daļa no mūsu organisma, proti, katra cilvēka organismā ir 77–100 grami nātrija un ap 80 gramiem hlora.
Tieši nātrija hlorīds mūsu asaras un asinis padara sāļas. Sāls ir arī nozīmīgs dažādos mūsu dzīvībai būtiskos procesos. “Piemēram – tas pārvalda elektroimpulsus. Līdzīgi kā elektrība plūst pa vadiem, tā arī cilvēka organismā ir elektroimpulsi, kas nodrošina šūnu, nervu un membrānu nepārtrauktu sadarbību, kas norisinās, tieši pateicoties sāls šķīdumam,” skaidroja eksperte.
Pārtikas tehnoloģe klāstīja, ka būtiski ir arī nātrija joni, kas palīdz aktivizēt dažādus fermentus mūsu organismā un bez tiem, cik zināms, neviens bioķīmiskais process nenotiek.
“Vēl nātrija hlorīds ir svarīgs kuņģa darbībā. Ja nebūs nātrija hlorīda, kuņģis nespēs sagremot barības vielas. Tas tāpēc, ka nātrija hlorīds palīdz veidot sālsskābi, kas arī ir mūsu kuņģī,” stāstīja Ansone.
Un kā vēl vienu gana būtisku sāls funkciju eksperte uzskaitīja arī to, ka tieši sāls aiztur un izvada ūdeni mūsu organismā:
“Sāls ir tas, kas aiztur ūdeni organismā, savukārt magnija sāls to palīdz izvadīt. Ja viens ir nepietiekoši maz, tad viss ūdens, sāļu un olbaltumvielu maiņas process tiek izjaukts.”
Arī uztura speciāliste Podvinska uzsvēra, ka iztikt bez sāls cilvēks gluži nevar. Jo īpaši par pietiekamu tā daudzumu organismā jāpiedomā karstās vasarās vai tad, ja cilvēks intensīvi zaudē vairāk šķidruma: “Karsta vasara, sports, intensīvs darbs, vemšana un caureja – tad ir jāskatās, lai nav nātrija deficīts, jo tas var rezultēties ūdens zudumā ārpus šūnām un tas attiecīgi samazinās asins tilpumu, kas pazemina spiedienu. Un tas var izpausties kā nogurums, miegainība.”
Cik daudz?
Minimālā vajadzība pēc sāls cilvēkam dienā ir 1,4 grami, taču arī ne vairāk par 5 gramiem jeb vienu tējkaroti. Turklāt šis daudzums ietver arī visu to sāls daudzumu, ko mēs uzņemam ar dažādiem pārtikas produktiem, piemēram, dārzeņiem un augļiem, kā arī ēdieniem, kuru sastāvā ierasti ir gana daudz sāls. Tādi ir, piemēram, desas, siers, maize, čipsi un citi.
Iemesli tam, lai sāls patēriņu ikdienā ierobežotu, ir dažādi – piemēram, pārāk augsts sāls un pārāk mazs kālija patēriņš ikdienā var izraisīt augstu asinsspiedienu un palielināt dažādu ar sirdi saistītu slimību un pat sirdstriekas jeb miokarda infarkta risku.
Uztura speciāliste Kristīne Podvinska stāstīja, ka par sāls daudzuma samazināšanu ikdienā īpaši jāpiedomā cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens. Pārmēru daudz sāls negatīvi var ietekmēt arī tos, kuriem ir problēmas ar nierēm vai tūsku – sāls šķidrumu organismā aiztur, bet tas var orgāniem uzlikt lielāku slodzi: “Ja mēs runājam par ūdens aizturi organismā, tad 0,8 grami vārāmā sāls aiztur 100 gramus ūdens, kas ir diezgan daudz. Ja mēs parēķinām, tad 3–4 grami, rupji rēķinot, aiztur 300–400 gramus ūdens, kas ir diezgan daudz.”
Uzturam, nevis garšai
Pirmais un vienkāršākais veids, kā parūpēties par to, ka ķermenī sāls nav pārāk daudz, ir tā patēriņu līdzsvarot. Podvinska mudināja atcerēties, ka sāli mēs lietojam nevis kā uzturproduktu, bet garšas pastiprināšanai.
“Mani novērojumi ir tādi, ka mums vispār patīk bērt klāt sāli ēdienam. Manā ģimenē ir pat tādi cilvēki, kas nepagaršo ēdienu, bet uzreiz drošības labad sāli ēdienam pieber. Bet nav tas jāliek speciāli klāt!
Ja nu tomēr nevar bez tā sāls, tad ir jāpagaršo ēdiens pirms tam un jāsaprot, vai tas sāls tiešām ir nepieciešams.”
Vēl viņa aicināja ēdienu gatavošanā vairāk izmantot garšaugus un neaprobežoties tikai ar melnajiem pipariem, jo šobrīd veikalos ir pieejams plašs garšaugu klāsts, ko izmēģināt un iekļaut arī savā uzturā.
Kā regulēt sāls daudzumu organismā?
Tikmēr pārtikas tehnoloģe Inga Ansone skaidroja, ka sāls pārpalikumu cilvēka organismā var regulēt ar nierēm. Proti, to “izskalot”, lietojot pietiekami daudz šķidruma: “Tāpēc dietologu ieteikums – vairāk dzert ūdeni – ir domāts, nevis lai piemānītu vēderu, bet lai šķīdinātu sāļu uzkrājumus un izvadītu tos no organisma. Taču prakse rāda, ka ikdienā cilvēki uzņem daudz mazāk šķidruma, nekā organismam nepieciešams. Un, lai izvadītu 1 g vārāmā sāls, ir jāuzņem 80–100 ml šķidruma.”
Vienlaikus eksperte mudināja sāls traukus neturēt uz galda un, ja ko gatavo, tad jau gatavošanas laikā jau ēdienam pievienot visu nepieciešamo sāli.
Tāpat būtu labi, ja tas būtu tieši rupjais jūras sāls, jo to pirkstos iespējams paņemt mazāk nekā smalko sāli: “Viņš būs lielos rupjos graudos un tīri kvantitatīvi to noteikti iebērs mazāk nekā smalko sāli.”
Eksperte arī aicināja ēdiena garšu veidot ar sautēšanas un tvaicēšanas paņēmieniem, priekšroku dot vārītiem, nevis frī kartupeļiem, bet gaļu sālīt pēc izcepšanas.
Vēl Ansone rosināja veikalos izvēlēties maizes, gaļas un siera izstrādājumus ar iespējami mazāku sāls daudzumu, savukārt restorānos, bistro un picērijās izvēlēties salātus ar pēc iespējas dabiskāku garšu un ikdienā mazāk lietot tomātu sulu.
Jāpiebilst, ka Veselības ministrija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera 4. februārī parakstīja sadarbības memorandu par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu, samazinot tajos sāls, cukura vai piesātināto taukskābju daudzumu, tādējādi veicinot veselīga uztura pieejamību iedzīvotājiem. Memorandam izteikuši gatavību pievienoties arī 13 Latvijā iecienīti pārtikas uzņēmumi.
