Panorāma

Protestējot pret praidu, izkar sēru karogu

Panorāma

4500 skolēnu tiek pie darba vasarā

Strīdi ap gudrona dīķu līgumu

Strīdi ap gudrona dīķu līgumu turpinās

Līgums par Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanu, ko teju pirms pieciem gadiem svinīgi parakstīja Vides ministrija un SIA “Skonto būve”, nu kļuvis par pamatīgu strīdus objektu. Valsts vides dienests (VVD) un projekta izpildītājs apvaino viens otru melos un abu pušu līguma interpretācijas kardināli atšķiras. Projekta virzība tikmēr apstājusies.

 

Šķindot šampanieša glāzēm, pirms teju pieciem gadiem tika noslēgts finansiāli un arī veicamo darbu ziņā līdz tam Latvijā apjomīgākais līgums vides jomā. Gudrona dīķu attīrīšanas līguma dokumentācija veidoja trīs biezas mapes un nebija šaubu – tajā viss atrunāts līdz niansēm. Šobrīd tieši dažādas šī līguma interpretācijas ir iemesls, kāpēc projekta nākotne ir apdraudēta. Pērn vasarā, gadu pēc datuma, līdz kuram līgumā bija paredzēta iespēja ziņot par problēmām darbu veikšanā, līguma summa tika palielināta no 30 uz 45 miljoniem eiro. SIA „Skonto būve” toreiz norādīja, ka gudrona ķīmiskā formula izrādījusies atšķirīga no līgumā minētās un tas darbus sadārdzinājis. Valsts vides dienests neiebilda. Hidroģeologs Ivans Semjonovs, kurš pats agrāk bija cīnījies par gudrona dīķu iekļaušanu Eiropas bīstamo vietu sarakstā, raidījuma „De facto” gan skaidroja – ģeoloģiskajā izpētē kļūdas procents esot gana augsts, lai atrastu ne vienu vien iemeslu darbu sadārdzināšanai:

„Ja mani pieaicinās „Skonto”, es to nedarīšu, bet varētu izdarīt, es atrastu, kur vēl viņi 10 miljonus tagad varētu pieprasīt. Bez šaubām!”

Tagad „Skonto būve” atkal paziņojusi, ka esošā finansējuma ietvaros projektu noslēgt nevar. Šoreiz – jo gudrona daudzums dīķī izrādījies lielāks, nekā minēts līgumā. Valsts vides dienestā gan norāda – maksimālais publiska iepirkuma līguma summas palielinājums – 50 procenti – veikts jau pērn un atkārtots sadārdzinājums nav iespējams. Tā vietā dienests uzstāj, ka pēc līguma „Skonto būvei” dienvidu dīķis jāiztīra pilnībā neatkarīgi no gudrona daudzuma tajā.

„Viņam bija pieejama visa informācija izpētei paredzamā, noteiktā informācija arī par šiem apjomiem un arī par to, ka, iespējams, tur varētu būt vairāk un viņi par to visu zināja. (..) Cipari līgumā parādās indikatīvi, lai mēs vispār saprastu, par ko mēs runājam, bet projekta mērķis ir tīra un sakopta vieta,” saka Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.

„Tās ir pilnīgas muļķības, nepatiesība, jo mūsu līgums ir slēgts pēc starptautiskās organizācijas FIDIC noteikumiem, kur tiesnesis Londonā mums ir devis arī atzinumu, kas mums šobrīd te ir - ka tā nav, tā ir aplamība. Mums ir definēti konkrēti lielumi, kurus arī varam šajā līgumā izdarīt un mēs nevaram par saviem līdzekļiem vērst par labu to, ko VVD nav iepriekš paredzējis,” uzskata SIA “Skonto būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Otrs – ziemeļu dīķis – savulaik aizbērts. Darbiem pie tā attīrīšanas bija jāsākas šī gada aprīlī, bet projekta tehniskais līgums vēl nav parakstīts. Un droši vien arī netiks. SIA „Skonto būve” nākusi klajā ar paziņojumu, ka gada sākumā veiktās pārbaudēs secināts – dīķī ir 14 reižu vairāk gudrona, nekā pēc līguma paredzēts izņemt. Vides dienestā par „Skonto būves” pārsteigumu brīnās un norāda – gudrona apjoms ziemeļu dīķi visiem bijis zināms jau no projekta pirmsākumiem. Taupības nolūkos ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu savulaik lemts izrakt tikai septiņtūkstoš kubikmetru,  bet piesārņojumu, kas atrodas tālāk no gruntsūdeņiem likvidēt citādi.

„Tas ir zināms no 2008. gada, ka šī teritorija ir apmēram tādā apjomā piesārņota. (..) „Skonto būve” to visu laiku zināja? - Jā no 2008. gada. - Tad par ko vispār ir stāsts? - Es nezinu,” saka Koļegova.

SIA „Skonto būve” šobrīd no valsts gaida sešus miljonus par pēdējos mēnešos padarīto. Noprotams, ka darbu turpināt uzņēmums negrasās:

„Es gribētu saņemt to naudu, ko mēs esam godprātīgi un ļoti kvalificēti izdarījuši, un nākošos darbus, lai dara kāds cits, kurš ir labāks un spējīgāks. - Bet tātad jūs negrasāties pabeigt līdz galam to projektu? - 96 000? Vēl 14 000? Varbūt vēl? Neviens jau nezina, cik tur ir.”

Dīķu attīrīšanas projekts jānoslēdz līdz 2019. gada martam, pretējā gadījumā tas netiks finansēts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Valsts vides dienests uzskata, ka, izsludinot jaunu iepirkuma konkursu par darbu pabeigšanu jau šovasar, termiņā izdotos iekļauties. Šobrīd gan komunikācija starp abām pusēm ir apstājusies un paredzams, ka to atsāks pēc svētkiem abu pušu juristi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti