Latvijā ir aptuveni 600 aktīvas audžuģimenes, bet bērnu, kas vēl joprojām aug bērnunamos – divreiz vairāk.
Savā ģimenē uzņemt 17 gadus vecu meiteni pagājušā gada decembrī izlēmusi arī Nīke Annemjeka Zāka. Viņa ir sociālā darba eksperte no Nīderlandes un konferencē par bērna vajadzībām un palīdzības iespējām stāstīja, ka, audzinot bērnu, svarīgākais ir vēlme dalīties mīlestībā, bet liela loma arī palīdzībai, kas nāk no valsts.
“Es domāju, ka audžuģimenei ir nepieciešams liels atbalsts. Nīderlandē, kļūstot par audžuģimeni, ir jāiet uz apmācībām un audžuģimenēs iegulda ļoti daudz. Vienmēr līdzās ir īpašs cilvēks, kurš ik pēc sešām nedēļām ierodas pie audžuģimenes un kuram var zvanīt, ja nepieciešams. Latvijā ir organizācijas, bet nav cilvēka, kurš ir tiešām iedziļinājies audžuģimenes un audžubērna situācijā un veido tiltu ar bērna bioloģisko ģimeni. Es domāju, ka tādi Latvijā būtu tiešām noderīgi,” saka Zāka.
Viens no rādītājiem, ka audžuģimenēm trūkst atbalsta, ir arī tas, ja ģimene pārtrauc bērnu audzināšanu un tiem nākas atgriezties bērnunamos.
“Trūkst jau atbalsta sistēmas. Lielākā kļūda, ko sabiedrība uzskata, un cilvēki, kas nav ar to saistīti - ka audzina tāpat kā savus bērnus. Nu nav tā, nav tā. Šeit ienāk pilnīgi svešs bērniņš ar svešu pieredzi, svešu mentalitāti, kas man kā audžuģimenei ir pilnīgi jauna. Un tad man ar to ir jātiek galā,” skaidro Latvijas Profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne.
Sociālo pakalpojumu aģentūrā pamanīts, ka bērnunamā izaugušiem bērniem grūti izveidot ģimeni, jo tie nav iepazinuši ģimenisku dzīvi. Turklāt bieži vienīgais bērnu iespaids ir negatīvas atmiņas par savā bioloģiskajā ģimenē piedzīvoto.
“Nav noslēpums, ka ļoti daudzos Latvijas bērnunamos tomēr bērnu skaits ir virs 30. Nu, 30 vēl tā, bet, protams, ir 50 un arī vairāk. Tā ir stabila institūcija, tur ir bērnu grupas, un tur mēs noteikti nerunājam par ģimenisku vidi,” norāda Sociālo pakalpojumu aģentūras valdes priekšsēdētāja Dace Blažēvica.
Deinstitucionalizācijas plāna mērķis ir četru gadu laika līdz 85% palielināt to bērnu skaitu, kas ārpus ģimenes aprūpē aug ģimeniskā vidē. Lai uzlabotu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos, drīzumā izstrādās arī reģionālo deinstitucionalizācijas plānu.
