4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Skolu ēdinātāji pret ministru kabineta noteikumiem

Skolu ēdinātāji savu piedāvājumu attaisno ar MK noteikumu ievērošanu

Skolu ēdnīcās ierasts, ka bērni ēd makaronus ar kotletēm, un izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumi baidās piedāvāt pusdienās sviesta pupiņas vai puķkāpostus. Veselīgāku ēdienreižu nepiedāvāšanu uzņēmēji attaisno ar paklausību Ministru kabineta (MK) noteikumiem un grūto iztapšanu bērniem, kā arī savu nezināšanu uzturzinātnē. Tikmēr Veselības ministrija (VM) izstrādā jaunu paraugēdienkarti, kas būs pieejama arī elektroniski. Pastāv cerība, ka tajā būs daudz dārzeņu, ne kalorijām pārbagātie makaroni, pie kuriem bērni pieradināti jau no laika, kad gāja uz bērnudārzu.

Jau vairākas nedēļas Latvijas Televīzijas raidījums "4.studija" apmeklē dažādas skolas un meklē atbildi, kādēļ bērni neēd dārzeņus, bet ēd makaronus. Skolēni stāsta, ka negaršo, savukārt ēdinātāji norāda, ka nevar dot citu ēdienu, jo pārkāps Ministru kabineta (MK) noteikumus. Latvijas Televīzija pieredzēja pat gadījumu, kad skolas administrācija un ēdinātāji apgalvoja, ka kabaču un brokoļu viņu ēdienkartēs nav, jo ir saskaņota ēdienkarte un neko nevar mainīt: "Katru nedēļu ir sava ēdienkarte, un mēs tā darām!" Uz jautājumu, kāpēc ēdnīcā nav dārzeņu, Rīgas 31.vidusskolas direktore Iveta Stivriņa atbild: "Protams, ka ir, bet viss izstrādāts, lai atbilst kalorijām."

Apkopojot skolās redzēto, var nonākt pie secinājuma, ka viens no iemesliem, kāpēc bērniem skolās netiek piedāvāti ziedkāposti, sviesta pupiņas, tomāti, gurķi un citi sezonas dārzeņi, var vainot MK noteikumus, kuri pārāk stingri ierobežo ēdinātājus. Tomēr Veselības ministrijas (VM) pārstāvji pārmetumus noraida. "Ēdienkartes izstrādā pati izglītības iestāde - vai tas ir ēdināšanas bloka vadītājs ar māsu, vai pieaicina uztura speciālistu, un skola pati var izstrādāt ēdienkarti, ko apstiprina atbildīgs skolas vadītājs," norāda VM pārstāve Inga Birzniece. "Valsts no savas puses ir izstrādājusi regulējumu par enerģētisko vērtību izglītības iestādē. Normatīvajā regulējumā ir iekļauti tie pārtikas produkti, kuri būtu iekļaujami iknedēļas ēdienkartē skolās, un pārtikas produkti, kuri izslēdzami no ēdienkartēm.

Iekļaujamo produktu sarakstā ir gan dārzeņi, gan piena, gan citi produkti."

Latvijas Televīzija atklāja, ka skolu ēdnīcas ir ļoti neelastīgas un strikti vadās pēc likuma burta un to uztver ļoti tieši - ja drīkst noteiktu dārzeņu daudzumu, tad nebūs ne grama vairāk, kaut gan tas būtu skolēniem veselīgi. Savukārt paši skolēni LTV raidījumam "4.studija" atzina, ka brokoļi ir garšīgi, kaut ēdnīcas pārstāvji atzīst, ka brokoļu nav ēdienkartē: "Tos negrib. Burkāni bija."

"Mēs balstāmies uz MK noteikumiem, kā drīkst sastādīt, un kā palīglīdzekli ņemam Valdas Kozules rokasgrāmatu," pavēstīja kādas skolas ēdināšanas uzņēmuma pārstāve Māra Auptmane. Ēdinātāji, piedzīvojuši biežas pārbaudes, baidās kļūdīties un uz savu galvu kalorijas nerēķina, bet izmanto Latvijā atzītu uztura speciālistu rokasgrāmatas. "Kontrolieri jau mums ir, bet vajag, dzīvē kas palīdz."

Uzturvērtību aprēķinātāji, kuri sastādījuši skolēnu ēdienkaršu paraugus, melns uz balta raksta, ka jāizmanto sezonas dārzeņi, piemēram, skolēniem ieteicamo maltīšu sarakstā atrodama arī puravu zupa, puķkāpostu sautējums, bet  skolas kopgaldos to nav. "Mēs jau ikdienā redzam, cik produkti tiek izmesti... Katram ir kaut kas, ko neēd, un ir tādi ēdieni; ja patīk makaroni, tos ēd - ja kaut kas nepatīk, neēd. Tur nekas slikts nav," turpina ēdināšanas uzņēmuma pārstāve Māra Auptmane.

Pēc ēdinātāju un skolas pavāru ieteikumiem top jauns skolēnu ēdienkartes paraugs, kuru visas skolas varēs izmantot un vairs nebūs jālauza galva, kā nekļūdītoes. "Šobrīd Veselības ministrija izstrādā jaunus paraugus, kas drīzumā būs pieejamas ēdinātājiem. Būs pieejami elektroniski," skaidro VM pārstāve Inga Birzniece, norādot, ka tas darīts, lai mazinātu sūdzību daudzumu ēdinātāju vidū.

Tomēr var gadīties, ka jaunās ēdienkartes sastādītāji problēmu neatrisinās, ja skolēni piedāvātos dārzeņu ēdienus neēdīs. Ēdinātājiem būs jāpieiet radoši un jāeksperimentē ar dārzeņu pasniegšanas veidu. MK noteikumi taču neaizliedz sarīvētu burkānu vietā dot veselus.

Iespējams, ka jāsanāk kopā abām pusēm, lai gūtu labāko risinājumu. VM iesaka ēdienkartē iekļaut saliktos produkts - rupjmaizi, kartupeļus, rīsus, griķus. Tāpat vajadzīga liesa gaļa, zivis, olas, siers, augļi un dārzeņi. "Iespējams, kādam porcija liela, kādam par mazu vai pietrūkst laika, lai apēstu. Te jāpavēro, kas ir tie aspekti, kādēļ bērni neapēd to, kas tiek piedāvāts. Runājot par porcijas lielumu, mēs ņēmām vērā, ko ieteica diētas ārsti - cik ogļhidrātu katram bērnam viņa vecumā nepieciešams uzņemt."

Savukārt ēdinātāju pārstāve Māra Auptmane norāda arī uz nepieciešamās izglītības trūkumu, jo šobrīd par pavāriem strādā vidēja gadu gājuma cilvēki, kuriem nav jaunāko zināšanu par kaloriju daudzumu uzturā. Arī skolu medmāsas ne vienmēr vēlas iesaistīties šo jautājumu risināšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti