Kopš pandēmijas sākuma, dodoties ārpus mājas, nedrīkst aizmirst par masku. Lai dotos uz veikalu, tā nepieciešama tikpat ļoti kā naudas maks. Uzrunātie iedzīvotāji norādīja, ka nu jau pie tām mazliet pierasts.
Rīgas iedzīvotājs Jānis gan sacīja, ka tās saukt par maskām neesot pareizi. Viņš tās dēvējot par purnuzīšiem. "Uzpurnis – purnuzis. Jo uzpurņi suņiem, bet cilvēkam purnuzis," sacīja Jānis, piebilstot, ka masku mazgā 30 grādu temperatūrā un pēc tam to gludina.
RSU profesors Ivars Vanadziņš gan ieteica izvēlēties augstāku temperatūru. "Tur droši vien būtu jāskatās, jo rekomendācija ir faktiski vismaz 60 grādi ar mazgāšanas līdzekli," sacīja Vanadziņš, uzsverot, ka šāda masku mazgāšana ir pierādīta kā efektīva.
Kāds cits iedzīvotājs sacīja, ka medicīnisko masku lieto vairākkārtīgi, bet pēc izmantošanas masku ieliek maisiņā un izmet kopējā miskastē, pirms tam pārgriežot maskas "ļipiņas", lai putni to neaiznestu.
Profesors gan norādīja, ka elpošanu, iespējams, apgrūtina tieši atkārtota maskas vilkšana, turklāt vienreizlietojamo masku mazgāšana sabojā filtru.
Profesors norādīja, ka kļūdas, ko cilvēki pieļauj, masku valkājot, palikušas nemainīgas kopš pandēmijas sākuma. Masku nedrīkst aiztikt ar rokām. Tas novērojams bieži, un cilvēki to dara neapzināti. Bet maska savu jēgu zaudē tad, kad tā novilkta uz zoda.
Ivars Vanadziņš gan aicināja pārliecināties par maskas atbilstību. Viņš pats izvēloties lietot tikai medicīniskās maskas.
"Tā lielākā problēma ar auduma maskām ir tā, ka faktiski vairumā [gadījumu] nav nekādu ideju, no kā viņas īsti ir taisītas un ko viņas īsti aiztur," pauda profesors.
Arī auduma maskas paredzētas lietošanai no divām līdz četrām stundām, tad tās jāmazgā. To ne katrs dara. Profesors atgādināja, ka, izvēloties masku, jāpārbauda, vai tā sertificēta un atbilst Eiropas vadlīnijām.
