Apmeklētāji pingvīnus varēs aplūkot no 23. jūlija. „Ekspozīciju mēs vērsim vaļā pl.13, un kopš tā brīža līdz septembra beigām caur stikliem būs apskatāmi 14 Humbolta pingvīni. Atjaunojām skatu platformu, pingvīnus varēs vērot no divām vietām – no iekšpuses un caur mājas logu. No platformas skats būs interesantāks – tur ir stikls līdz zemei un praktiski redzama visa pingvīnu darbošanās. Būs interesanti,” stāsta Zoodārza pārstavis Māris Lielkalns.
Rīgas Zoodārzs arī pērn tika izraudzīts par piemērotu vietu caurceļojošai Džentū pingvīnu grupas karantīnai. Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kur pēdējā desmitgadē nav konstatēti saslimšanas gadījumi ar putnu gripu.
14 Humbolta pingvīni Rīgas Zooloģiskajā dārzā ieradās jau pirms nepilnas nedēļas no vairākiem Vācijas un Nīderlandes zooloģiskajiem dārziem. Putni šobrīd veiksmīgi adaptējušies un jau labprāt mielojas ar siļķēm, kurās ir paslēpta profilaktiskā zāļu un vitamīnu deva. Ir sācies spalvu maiņas laiks un daža pingvīna ar izspūrušais „uzvalks” varētu mulsināt kādu līdzcietīgāku apmeklētāju. Lai uzņemtu pingvīnus, viena no flamingu mājas telpām tika rūpīgi sagatavota atbilstoši karantīnas nosacījumiem un pingvīnu īslaicīgas turēšanas prasībām. Tajā ir uzstādīti kondicionieri, kas telpā uztur pastāvīgu plus 10-12 °C temperatūru. Lai nodrošinātu ērtāku pingvīnu apskati, pie flamingu mītnes ārējiem logiem ir uzbūvēta papildus skatu platforma. Pērn Džentū pingvīnu viesošanās izraisīja necerēti lielu interesi, un pēc zoodārza aplēsēm 2012. gada augustā pingvīnus bija aplūkojuši 78 000 apmeklētāju.
Pasaulē sastopami 17 sugu pingvīni. Rīgas Zooloģiskajā dārzā uz īsu laiku bijuši apskatāmi dažādu sugu pingvīni. 1936. gadā Rīgas Zoodārzs saņēma norvēģu konsula un polārpētnieka L. Kristensena dāvanu – pāri zeltcekula pingvīnu, kuri nepārcieta silto Latvijas vasaru. 1962. gadā zooloģiskajā dārzā apmēram mēnesi rīdzinieki varēja apskatīt vairāk nekā 30 pingvīnu grupu. Džentū, Magelāna un zeltmatu pingvīni te uzturējās pirms filmēšanās V. Durova filmā „Neparastā pilsēta”. Savukārt 1985. gadā jūrnieki Rīgas Zoodārzam atdeva vienu pingvīnu, kurš drīz pēc tam tika pārsūtīts uz Lietuvas jūras muzeju Klaipēdā un kļuva par prāvas pingvīnu saimes „ciltstēvu”. Pērn, 2012. gada augustā zooloģiskā dārza apmeklētājus un darbiniekus priecēja un sajūsmināja Džentū pingvīni - trešie lielākie pingvīni pasaulē.
Humbolta pingvīni augumā sasniedz 56-66 cm, bet svars ir aptuveni 4,5 kg. Savvaļā sastopami Dienvidamerikas rietumu piekrastē no Čīles līdz Peru, Humbolta straumes auksto ūdeņu zonā. Barību, lielākoties nelielas bara zivis – anšovus un sardīnes - meklē piekrastes ūdeņos. Ēd arī kalmārus un vēžveidīgos. Medī parasti līdz 60 m dziļā ūdenī, bet ir novēroti gadījumi, kad medī arī 150 m dziļumā. Humbolta pingvīni ir veikli peldētāji un tie var sasniegt ātrumu līdz 32 km/h. Viņiem ir lieliska redze gan zem ūdens, gan uz sauszemes.
Humbolta pingvīni iekļauti Pasaules Sarkanajā grāmatā, savvaļas populācija turpina ievērojami samazināties. Putnus apdraud gan globālās klimata izmaiņas, gan putnu barības bāzes - zivju krājumu pārmērīga nozveja. Teritorijai neraksturīgās spēcīgās un plašās lietusgāzes noposta ligzdošanas vietas. Pingvīni nereti sapinas zvejas tīklos un tiek medīti gaļas dēļ, ko cilvēki lieto pārtikā un izmanto kā ēsmu zivīm. Tiek prognozēts, ka savvaļā šī pingvīnu suga izmirs jau pēc dažiem gadu desmitiem.
