Viens no pedagogiem, kurš pamana bērnos viņu talantus un prasmes, ir skolotāja un folkloras kopa „Ķīpa” vadītāja Agita Leontjeva. Ikdienā viņa strādā ar bērniem Pelču internātpamatskolā-attīstības centrā. Laikam ejot, radies arī kas vērtīgs un paliekošs – tas ir disks „Krustmātes lakats, pasakas, stāsti un…”.
„Projekts radās ļoti spontāni mums kopā ar Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra skolotāju Inu Celitāni. Mēs vienā brīdī sapratām, ka bērni stāsta, dzied, bet tas viss pazūd. Sapratām, ka vajag ierakstīt, tad tam būs pavisam cita vērtība, varēsim rādīt citiem, ko mēs varam sasniegt un izdarīt," stāsta Leontjeva.
Skolā šobrīd ir aptuveni 10 labi stāstnieki, atklāj skolotāja. Viena tām ir Linda. Klausāmies viņas stāstīto stāstu par „Dievu un velnu”.
Diskā „Krustmātes lakats, pasakas, stāsti un…” skan arī skolas audzēkņa un jaunā dzejnieka Kristapa Kaņuka repošana. Kristaps ir skolas lepnums, saka Pelču internātpamatskolas direktore Ināra Oļena. Viņa dzejoļi lasāmi arī fonda „Nāc līdzās” izdotajā krājumā „Ienākšana”.
Direktore uzsver vārdu "sadarbība", jo tikai sadarbojies ar skolotājiem, vecākiem un citām skolām, iespējams sasniegt tādus rezultātus. Īpašu paldies viņa saka audzēkņa Kristapa Kaņuka mammai un brālim.
„Manuprāt, brālis arī ir viens no balstiem un iedvesmotājiem, kādēļ Kristaps var būt tādā līmenī, kā viņš ir. Kristapam ir laimējies, ka viņu katru dienu atved uz skolu un aizved mājās. Viņš sajūt vecāku, mammas un brāļa stipro plecu, tāpēc viņš var tik labi radoši izpausties. Viņš ir slavens ar savu repošanu. Viņš šos vārdus dziesmai rada uzreiz,” saka Oļena.
Kristapam ir savs viedoklis par latviešiem un Latviju. Problēmas valstī nevar būt iemesls aizbraukšanai, saknes jāmeklē sevī pašā, spriež jaunais dzejnieks.
„Negrib sevi celt garīgi un psiholoģiski. Man nav vienkārši runāt, bet es to pēc sevis spriežu. Jābūt izglītotam un gudram, te ir iespējas, vajag tikai pašam rakt,” saka Kristaps.
Kristaps Kaņuks uzrakstījis ar vēstījumu Latvijai un latviešiem. Viņš aicina atgriezties tos, kuri aizbraukuši. Klausāmies daļu no šī vēstījuma.
„Pat naudu nevajag vairāk, kā ir, lai spētu apbrīnot Latviju, ko turam sev par zemi dzimto. Būdiņās, kad latvieši agrāk dzīvoja, domāja – zeme šī reiz brīva būs. Tagad Latvija tāda ir, tāpēc ar šo valsti es tik balti lepojos, tādēļ jautru prātu uz šīs valsts pusi es ar savu seju un ar savu sirdi pagriežos,” repo puisis.
Kristapa mamma Ingrīda Kaņuka stāsta, ka dēls jau no dzimšanas sirgst ar bērnu cerebrālo trieku, taču fiziskās un psiholoģiskās grūtības, ar ko nācies saskarties, nav bijis iemesls apslāpēt garīgo izaugsmi.
„Kristapam ir bijuši visādi periodi, labāki un sliktāki, runājot par emocijām. Kad skanēja repa mūzika, viņš tās domas un sajūtas izrepoja ārā. Pienāca brīdis, kad jutām, ka tas ir jāpieraksta. Viņš nevar rakstīt uz papīra, tāpēc to dara datorā," stāsta Inguna Kaņuka.
Kristapa mamma stāsta, ka dēla datorā ir vēl daudz tekstu. Tos visus viņa vēlētos nākotnē izdot atsevišķā krājumā. Lai arī puisis šogad absolvēs Pelču internātpamatskolu-attīstības centru, saikni viņš ar to nezaudēs arī turpmāk.
