Viens no viņiem – Andris Veselovskis – uzsvēra, „ja sieviete monopolizē bērnu”, tad viņa un bērns kļūst pārāk cieši saistīti. Pēcāk abiem ir grūti atdalīties un bērnam aiziet savā dzīvē paliek problemātiski. Tieši tad ir dzirdami tādi mammu izteicieni, kā „es tev veltīju savu dzīvi”, pretī gaidot, ka „pienesīs ūdens krūzi”.
Viens no vīrieša uzdevumiem ir likt sievietei realizēt pašai sevi gan kā sievietei, gan, piemēram, darbā.
Tēta loma ir pateikt „stop” mammu aizbildniecībai un ļaut bērnam skriet, krist un dabūt punus, uzsvēra Veselovskis. „Vīrietim ir jāatrauj mamma no bērna un bērns no mammas un jāpaņem sava sieva,” teica Veselovskis.
Tam piekrita arī psiholoģe Daina Dziļuma, kura sacīja, ka solis pie tēva ir pirmais bērna solis, kā tobrīd vēl mazulis iepazīst pasauli. Pirmā saskarsme ar pasauli bērnam ir ar māti, kad viņš vēl nav dzimis. Taču nākamais, visticamāk, būs tēvs.
Psihologi atzina, ka tieši tēvs drošina bērnus doties tālāk dzīvē. Piemēram, ja bērnu laukumā māte ir atļāvusi bērnam kāpt uz kādas atrakcijas piektā pakāpiena, tēvs ļaus līdz astotajam.
