Dienas ziņas

Konstatē konkurenci ierobežojošas darbības asenizācijas jomā

Dienas ziņas

Uz ceļiem turpinās kaisīt sāli

Pašvaldību sociālo dienestu psiholoģiskā palīdzība maz izmantota

Psihologa palīdzību var saņemt arī pašvaldības sociālajā dienestā; iedzīvotāji to izmanto kūtri

Pašvaldību sociālo dienestu psiholoģiskā palīdzība netiek pienācīgi izmantota laikā, kad ne mazums cilvēku pandēmijas radītās spriedzes dēļ meklē palīdzību, zvanot uz uzticības tālruņiem un patstāvīgi meklējot psihologus. 

Cilvēki arvien biežāk meklē psihologu palīdzību – nereti tas sākas ar speciālistu kontaktu meklēšanu internetā, šaustot sevi, proti, vai vajadzīga palīdzība. Bet šādu atbalstu iespējams saņemt arī sociālajos dienestos. Un kā izrādās – tas ir piemirsts resurss.

“Es domāju, ka tomēr arvien vairāk cilvēku uzticas sociālajam dienestam un zina, ka tā ir vieta, kur atbalstu var sniegt. Mēs nedrīkstam un neesam nekāds bubulis, no kā vajadzētu tā baidīties,” stāstīja Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības priekšsēdētāja Ina Behmane. 

Pēc viņas teiktā, liela daļa iedzīvotāju par sociālo dienestu darbu ir aizspriedumaina. Šķiet, ka tur vēršas mazāk turīgi iedzīvotāji ar ļoti samilzušām problēmām. 

“Tas varbūt ir tas mīts, ka sociālais dienests grib visu par visu zināt, nu, tā nav. Uz konsultācijām pie sociālā dienesta darbinieka var ierasties jebkurš cilvēks, un viņam nav jābaidās par to, ka viņu tirdīs no bērnības līdz vecumam,” uzsvēra Behmane.      

Tomēr Sociālo dienestu vadītāju apvienībā atzīst – lūgumu pēc konsultācijām ir vairāk. Cilvēku problēmas ir vardarbība un bērnu uzvedība. To novērojis arī sociālais dienests Kocēnu novada pašvaldībā, tādēļ tam pievērš īpašu uzmanību. 

“Esam konstatējuši, ka tomēr daudzi nav informēti, ko tiešām sociālais dienests nodrošina, tādēļ arī aktualizējam vēlreiz šo informāciju,” norādīja Kocēnu novada sociālā dienesta pārstāve Sandra Eglīte.

Arī sociālais dienests ir tas, kurš var palīdzēt saprast, vai ir nepieciešama psihologa palīdzība. 

“Dažkārt cilvēks atnāk, uzraksta iesniegumu it kā psihologa konsultācijām, bet, tiekoties ar sociālo darbinieku, viņš jau šo sākotnējo informāciju, sākotnējo atbalstu ir saņēmis, un tam zvanam psihologam īsti vairs nav nozīmes,” stāstīja dienesta pārstāve.

Sandra Eglīte atzīst – lūgumi pēc palīdzības pandēmijas laikā ir mainījušies. 

“Neteiksim, ka vairāk, bet kļūs pārliecinošāki. Sniedzam psihosociālo atbalstu. Mēs esam tāda atbalsta zona, kas ir pirms iešanas pie psihologa,” stāstīja Eglīte.

Tikmēr Sociālo dienestu apvienības pārstāve uzsvēra –  teju visās Latvijas pašvaldībās bezmaksas psiholoģiskā palīdzība iedzīvotājiem ir pieejama.

“Man ļoti patika, ka Tukuma kolēģe tūlīt uzrakstīja, ka viņiem ir īpašas stundas norādītas iedzīvotājiem, kad jebkurš var zvanīt un saņemt pie psihologa konsultāciju,” norādīja Behmane.

Bet, piemēram, Rīgā deklarētiem iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas vērsties pēc palīdzības krīzes centrā “Skalbes”. Savukārt Jelgavā atvērta īpaša telefona līnija, kas pieejama vakara stundās. Un līdzīgu piedāvājumu ir daudzviet. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt